2020. gada 23. septembris
Vārdadienas:
Vanda, Veneranda, Venija
Uz mūžiem Viņš izpostīs nāvi.
(Jes 25:8)

Šajā teltī būdami, mēs grūti
nopūšamies zem smagās nastas,
jo negribam palikt bez apģērba,
bet gribam būt ietērpti, ka
dzīvība aprītu to, kas mirstīgs.
(2Kor 5:4)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
Uzzini vairāk >>

Iesvētību kurss
trešdienās 19.00
baznīcas mazajā zālē
Uzzini vairāk >>

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Konsultācijas un atbalstu

sociālo problēmu risināšanā
iespējams saņemt katra mēneša
2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā)

Tālr. 26331770 (Alda)

Exaudi. Jāņa ev. 15:24 – 16:1. Klausies un dzirdi!


e84f99778e4aa4e8619353bfdce61234_501

Ikviens cilvēks grib būt uzklausīts un saprasts. No ticības skatupunkta raugoties, šī vēlme ir vēl aktuālāka – būt Dieva uzklausītam. Acīmredzot mūsos ir kāds “indikators”, kas “būt uzklausītam” stāvokli definē kā būt cienītam, novērtētam un pat mīlētam. Tāpēc mēs gribam būt cilvēku un Dieva uzklausīti. Taču ir kāda neliela, bet būtiska nianse. Mēs gribam būt uzklausīti, bet vai gribam uzklausīt un sadzirdēt cilvēkus un Dievu?

Kopš mūsu priekšā ir atvērusies sociālo tīklu pasaule, cilvēku vēlme izpausties ir gājusi plašumā. Rakstu plūdiem šķiet vairs nav gala. Šo “plūdu” autori raksta un pārpublicē visu, kas piesaista uzmanību un kairina fantāziju.  Kā gan citādi to vēl varētu apzīmēt, ja ne vēlmi būt sadzirdētam un sajusties kā viszinošam “speciālistam”.  Ikviens var iesaistīties, bet ar nosacījumu - pārlieku neargumentēt. Ja neproties laikus “pierauties”, var dabūt pamatīgu kritikas, apsmiekla un nicinājuma šalti.

Debesbraukšanas svētkos. Lūkas 24:46-53


Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”

Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!

Lūkas 24:46-53


 Pēdējie vārdi, ko Jēzus saka mācekļiem un mums pirms pacelšanās debesīs ir ļoti nozīmīgi un iedrošinoši. Tas kā ar vecmāmiņu, kas savam mazbērnam atsūta apsveikuma kartiņu, kur noslēgumā ir rakstīts: “Uzvedies labi, klausi vecākus un neaizmirsti rūpēties par kaķēnu. Es tevi ļoti mīlu. Tava vecmāmiņa.”

Uzdevums ir skaidrs – dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīvo! Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Un tam klāt apliecinājums: “Es tevi mīlu.” Šis īsais teikums ir kā ceļa maize, mērojot dzīves ceļus. Šis apliecinājums būs aizvien dzīvs arī tad, kad to autors būs mūžībā. Cik dziļi un patiesi vārdi – dzīvo, jo tu esi mīlēts!

Pārmaiņu laiks. Jņ 16:5-15


Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

Gribu iesākt ar nelielu, filozofa Andra Rubeņa citātu: „Nedod, dievs, dzīvot pārmaiņu laikos, – vēstī sens Konfūcijam piedēvēts izteikums. Varētu piekrist, ja pārmaiņas solītu atnest vien jukas, postošus karus, badu un iznīcību, taču pārmaiņu jēdzienam piemīt arī cita dimensija, kas sevī slēpj iespēju uzspridzināt stagnējošas sabiedriskās attiecības, kādu melīgu un stindzinošu ideoloģiju, pavērt ceļu cilvēka brīvas un radošas darbības realizācijai. Vērojot šādas pārmaiņas un, jo vairāk, tajās piedaloties, rodas vēlēšanās seno izteikumu pārfrāzēt: Ir liela laime un dieva dāvana dzīvot pārmaiņu laikā.”1

Vēl mazu brīdi. Jņ 16:16-22


Vairums no mums esam pieredzējuši, ka maziem bērniem ir pavisam citāda laika izjūta, nekā pieaugušajiem. Piemēram, ja sakām, ka jaunnedēļ ciemos ieradīsies vecmāmiņa, bērns tūlīt pat steidzas pie loga un skatās, vai viņa jau nenāk. Bērnu priekšstatos izšķirošais nav laiks, bet gan notikums – vecmāmiņa nāk ciemos!

Atcerēsimies Jēzus sacīto:
“kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā” (Mk.10:15). Manis pieminētais fakts par bērna laika uztveri ir labs piemērs mūsu ticībai uz Jēzu Kristu. Jēzus sacīja mācekļiem: “Vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet.” Mazu brīdi, jeb mικρὸν (mikrons)– grieķu vārds, ko mēs atrodam šodienas evaņģēlijā. Kas gan ir mikrons? Mērvienību sistēmā metra miljondaļiņa, ko var izmērīt tikai ar speciālu ierīci. Jēzus skatījums uz laiku ir citāds. Viņu neierobežo laiks. Centrā ir notikums.

Es esmu labais gans. Jņ 10:11-16


12  
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

“Es esmu labais gans”, ir vieni no skaistākajiem Jēzus vārdiem par sevi. Ar vārdu “skaisti” es nedomāju kādu virspusēju mirkļa secinājumu. Drīzāk to varētu salīdzināt ar sajūtu, kas pārņem, uzlūkojot skaistu ainavu. Teiksim, Gaujas senleju ievu ziedēšanas laikā. Tas ir skaistums, ko veido neskaitāmu detaļu kopums, ko var ieraudzīt tikai vērīgi ieskatoties, ne tikai ar acīm, bet ar sirdi.

Līdzīgi ir ar labā gana tēlu. Tā pirmsākums meklējams Vecajā Derībā. Pravieša Ezehiēla grāmatā Dievs sevi piesaka kā ganu, kas turpmāk rūpēsies par savu tautu: “Kā gans uzmana savu ganāmo pulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās! Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos.” (Ech 34:12, 14)

“Miers ar jums!” Jņ 20:19-29


36bc5455106b0d6a7bdf29b17ff3cbda

Miers ar jums mīļie draugi!

“Miers ar jums!” tā Jēzus sveicina izbiedētos mācekļus. Un pēc brīža viņš tiem saka: “Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti”. Nav ne mazāko šaubu, ka piedošanas pasludinājums vispirms ir adresēts mācekļiem. Tikai atbrīvošanu un brīvību piedzīvojis cilvēks spēj dāvāt to citiem. Te pavisam noteikti nav runa par spēju kādam sacīt “es tev piedodu”, bezcerīgi atmetot ar roku.

Lai saprastu šī notikuma dziļumu, ir jāpievienojas mācekļiem istabā aiz aizslēgtām durvīm. Tā pavisam noteikti nav saules gaismas pielieta telpa ar plašiem logiem. Jēzus laikā mājokļiem par logiem kalpoja nelieli atvērumi sienā tuvāk griestu līnijai, šādi mēģinot saglabāt telpās uzkrāto vēsumu dienas karstumā. Mācekļi ir paslēpušies šādā krēslainā telpā, baidīdamies no katra trokšņa ārpusē. Kuru katru brīdi arī pēc viņiem var ierasties gūstītāji, arī viņu dzīve var aprauties, esot piesistiem pie krusta.

Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētki. Mk 16:1-11


DSC00064_1_21  

Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!

Mīļie draugi,

vai esat pamanījuši, ka Lieldienu notikumā ir kas neparasts. Kaut kas, kas nesaskan ar gaviļu pilno sveicienu “Kristus ir augšāmcēlies!” Evaņģēlijā mēs nesaklausām gaviles. Tur nav eņģeļu kora, nav fanfaru un trompešu skaņu. Vai tas nav dīvaini? No kurienes tad baznīcas liturģijā ir ienācis prieks, gaviles, ziedi un slavas dziesmas? To var izteikt vienā vārdā – pieredze. Citiem vārdiem, lai izprastu Lieldienu notikumu ir nepieciešams laiks un piedalīšanās.

Mans Dievs, mans Dievs! Jņ 19:16-30


big_59511  
Mīļie draugi,
šodien mēs pieminam Jēzus krusta nāvi un esam aicināti ieraudzīt, saklausīt un piedzīvot šīs traģēdijas dziļumu. Tas ir vienīgais veids, kā atrast atbildes uz mūsu dzīves lielajiem jautājumiem. Mēs, protams, varam to nolikt tālajā notikumu plauktā kā maznozīmīgu faktu. Pievērst acis, ausis un sirdi daudz kam citam. Turklāt pavisam drīz ir Lieldienas, ar tām piederīgo prieku un svinībām, lai gan arī to ierobežos un apēnos pandēmijas laika noteikumi. Lai vai kā, tie ir nozīmīgi svētki lielākajai daļa cilvēku - par to jādomā, tiem jāgatavojas! Jā, tā ir taisnība. Bet Lieldienas savu patieso nozīmi iegūst tikai Jēzus dzīves un nāves kontekstā.

Kamēr Lieldienas uzlūkojam tikai kā dzīvības svētkus, tad tā ir tikai ideja, ko var pieņemt vai noliegt, svinēt vai nesvinēt. Taču klusās nedēļas notikumi ar to kulmināciju Lielajā Piektdienā mūs nostāda Jēzus personas priekšā. Te atklājas lielā atšķirība. Pret ideju vai viedokli mēs varam izturēties dažādi, tas nav nekas personisks. Taču sastapšanās ar Jēzu, viņa ciešanām un nāvi ir pavisam kas cits.

Ir laiks atzīt patiesību! Mt 26:36-46

jesus-in-garden  
Miers ar jums, mīļie draugi Kristū!

Šodien ir Palmu jeb Pūpolu svētdiena. Tā parasti asociējas ar Jēzus iejāšanu Jeruzalemē un gavilējošo ļaužu pūli, kas viņu sagaida ar Ozianna saucieniem. Taču, šīs svētdienas patiesais mērķis ir mūs aizvest uz Ģetzemanes dārzu. Tur notiekošais atklāj patiesību par mācekļiem un ikvienu no mums.

Jēzus ar mācekļiem dodas uz Ģetzemanes dārzu, lai lūgtu Dievu. Trīs no viņiem, Pēteris, Jēkabs un Jānis tiek aicināt ņemt īpašu dalību šajā notikumā. Būt kopā ar Jēzu, stundu pirms viņa ciešanu ceļa sākuma. Mācekļi, īpaši Pēteris ir apņēmības pilni sekot Jēzum, lai ko tas maksātu. Taču neilgi pirms tam, Jēzus saka Pēterim, ka tas nemaz nav gatavs tam, ko ir apņēmies. Apustuli vada pašpārliecinātība un zināms lepnums, Pāvila vārdiem runājot, tas notiek “bez izpratnes”. (Rom.10:2) To apliecina tālākie notikumi.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »