Brīnišķīgais noslēpums

Trīsvienības svētkos

Lasījums no Mateja evaņģēlija 28:18–20 >>

Trīsvienības svētki ir viena no tām dienām baznīcas gadā, kad mēs esam aicināti nostāties Dieva priekšā ar īpašu pazemību un pielūgsmi. Šodien Dieva vārds mums atklāj ne tikai kādu Dieva darbības aspektu, bet Viņa būtību – Dievu, kas ir viens, un tomēr kopībā – Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Trīsvienība nav tikai sarežģīts teoloģijas priekšmets. Tā ir ticības subjekts un objekts – patiesības balsts un pamats. Kā mēs to redzam Evaņģēlijā – Kristus, pirms uzkāpšanas debesīs, mācekļiem sacīja: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.” Nevis vienkārši kristīt “kristīgās ticības”, vai “Dieva vārdā”, bet šīs Trīsvienības mīlestības vārdā. Jo kristība iegūst jēgu vienīgi tad, ja caur to topam uzņemti Svētajā kopībā. Kristībā mēs tiekam iegremdēti Trīsvienības dzīvē. Tēvā, kas mūs radījis un dāvājis dzīvību. Dēlā, kas mūs izpircis un atjaunojis. Svētajā Garā, kas mūs atdzemdinājis ticībā, mācīdams un atgādinādams visu, ko Dievs Kristū mūsu dēļ ir paveicis.

Tāpēc Trīsvienība nav kāda abstrakta formula. Tā ir Dieva mīlestības kustība, kas aptver visu radību un mūs tajā skaitā. Tā ir dinamiska, iedrošinoša, mierinoša un dzīvu daroša Dieva klātbūtne, kas piedzīvojama ticībā.

Pasaulē, kur cilvēki arvien meklē drošību, identitāti un mērķi, tieši Trīsvienība mums atklāj, ka patiesa, cieņpilna cilvēka dzīve ir iespējama vien tad, ja tā sakņojas Dieva mīlestībā un kopībā ar Viņu. Mēs nepiederam kādam abstraktam “augstākajam spēkam”, bet Dievam, kas ir Mīlestība savā dziļākajā būtībā – Mīlestība starp Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

Un šī mīlestība ir tā, kas mūs nemitīgi veido, sūta un pavada. Tas notiek ikreiz, kad lūgšanā vēršamies pie Tēva, caur Dēlu Svētajā Garā. Kad ikdienas attiecībās tiekam mudināti atspoguļot dievišķās kopības raksturu – nesavtīgu mīlestību, žēlastību un patiesību. Tas notiek, kad, esot draudzes kopībā, kļūstam par Trīsvienīgā Dieva lieciniekiem pasaulē.

Reiz kāda sieviete, draudzē, kurā agrāk kalpoju, man stāstīja, kā tieši ticība Trīsvienībai viņai palīdzējusi grūtā dzīves posmā. Pēc vīra nāves viņa jutās atstāta un vientuļa. Viņa sacīja: “Es ilgi nesapratu, kā lai es turpmāk dzīvoju. Bet kādā brīdī lūgšanā atausa doma – Dievs nav tālu debesīs mītošs Radītājs, bet Tēvs, kas mani pazīst un mīl. Un Kristus – Dēls –, kas pats ir gājis cauri ciešanām, nodevībai un vientulībai, noteikti saprot manu satriektību. Un Svētais Gars ir ar mani šeit un tagad, kā Mierinātājs, Iepriecinātājs un Aizstāvis. Un tas, esot draudzes kopībā un lūgšanā, man deva spēku atkal dzīvot.”

Pat šī viena cilvēka pieredze jau atklāj, ka Trīsvienība nav vien teorētisks pieņēmums. Tā ir dzīva attiecību telpa, kurā mēs tiekam aicināti mājot. Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: “Cik neizprotamas ir Viņa tiesas un neizdibināmi ir Viņa ceļi!(..) Viņam ir gods mūžīgi. Āmen!”¹ Mūsu prāts nespēj pilnībā aptvert Dieva noslēpumu. Bet mums, kā Kristus sacīja, “(..)ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus.” ² Un šo noslēpumu esence, aizvien tiek izteikta tik pazīstamos liturģijas vārdos – “par jums tiek dota(..) par jums tiek izlietas.” Mums ir dots zināt brīnišķīgāko noslēpumu kopš pasaules radīšanas! Tāpēc mēs ticam, lūdzam un priecājamies, jo esam aicināti dzīvot Trīsvienīgā Dieva mīlestībā, kā Viņa mīļotie bērni, Viņa Dēla mācekļi un Viņa Gara piepildīti liecinieki pasaulē.

Šodien mēs svinam Trīsvienības svētkus ar pielūgsmi un pateicību, zinādami un pazīdami To, kurš ir mūsu iesākums un dzīves piepildījums. Lai slavēts ir Tēvs un Dēls un Svētais Gars! Āmen.

¹ Rom 11:33-36; ² Mt 13:11

Fotoalbums "Vasarsvētki mūsu draudzē" >>



Uzzini vairāk >>