Žēlastības savādums. Mk 7:31-37
Kādu dienu, braukdams uz baznīcu, novēroju kādu visai dīvainu, neierastu autovadītāja rīcību. Proti, tas bija kravas auto, ar skaldītas malkas kravu. Lai arī krava nesniedzās virs bortu līnijas, vadītājs to stūrēja uzmanīgi, apbraukdams bedres un bez straujas bremzēšanas. Viss notika tā, it kā viņš vestu cilvēkus, nevis pagales. Tad nu man iešāvās prātā visiem zināmais teiciens “ved kā malku”, ko reizēm lieto, runājot par agresīviem sabiedriskā transporta vadītājiem. Taču šoreiz, viss bija citādi – malka tika vesta pieklājīgi un ar lielu uzmanību. “Savādi gan,” es nodomāju.