2020. gada 30. novembris
Vārdadienas:
Andrievs, Andrejs, Andris
Tā saka Pulku Kungs – kas aizskar
jūs, tas aizskar Viņa acuraugu.
(Zah 2:12)

Kas apsūdzēs Dieva izredzētos?
– Dievs tos attaisno.
(Rm 8:33)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
Ceturtdienas dvk decembrī nenotiek


Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
Uzzini vairāk >>
Atcelts līdz turpmākajam
paziņojumam


Iesvētību kurss
trešdienās 19.00
baznīcas mazajā zālē
Uzzini vairāk >>

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Konsultācijas un atbalstu

sociālo problēmu risināšanā
iespējams saņemt katra mēneša
2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā)

Tālr. 26331770 (Alda)

Piedot nozīmē dzīvot. Mt 18:23-35


18139301_1_32

Iemesls, kādēļ Jēzus stāsta šo līdzību, ir Pētera jautājums: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani?” Jā, cik reizes man ir jāpiedod? Jēzus atbilde ir, “līdz septiņdesmit reiz septiņām” – tas ir līdz 490 reizēm. Citiem vārdiem, piedošana neparedz ierobežojumu. Šis apgalvojums izriet no Jēzus sacītā: “Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs... piedodiet un arī jums tiks piedots!” (Lk 6:36-37) Turklāt piedošanai ir tiešs sakars ar dzīvību. Mūsu Tēvs lūgšanā mēs sakām: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” Dienišķā maize ir viss, kas nepieciešams dzīvībai, vienai dzīves dienai un tās pamatā ir piedošana, jeb Dieva līdzcietība un žēlastība. To var izteikt arī šādi - kur ir piedošana, tur ir dzīvība un otrādi.

Te nu mēs, tāpat kā Pēteris, sastopamies ar nopietnu izaicinājumu. Jēzus līdzība nepārprotami izceļ piedošanas saikni ar dzīvību un kā pretstatu tam – nepiedošanu kā nebeidzamas ciešanas. To, cik smagi ir atrasties nepiedošanas stāvoklī, būs piedzīvojis ikviens no mums. Kaut kas mūsos ir tāds, kas nekļūdīgi atpazīst šo nāvīgo stāvokli. Tā ir sirdsapziņa. Tieši par to ir šodienas līdzība.

Mateja evaņģēlijs 22:15-22


00.159.206_PS1_1_50  
"Kristīgā dzīve pastāv un ir ietverta trijās lietās – ticībā, cerībā, mīlestībā." (Mārtiņš Luters)

Šis Lutera citāts ir ne vien precīzs Reformācijas jeb Ticības atjaunošanas svētku lozungs, bet arī trāpīgs šīs dienas lasījuma tēmas pieteikums.

Farizeju sūtīti ļaudis jautā Jēzum, vai ir atļauts maksāt ķeizaram nodevas. Nav šaubu, jautājums par nodevām tiek uzstādīts ticības kontekstā – vai ticīgajiem jūdiem ir jāmaksā Romas ķeizaram nodevas? Tomēr ar šodienas pieredzi ikviens uzmanīgs lasītājs te saskatīs arī politisku tēmu. Taču evaņģēlija notikums ļauj secināt, ka ticībai nav tik daudz konflikta ar naudu (bez maksājuma līdzekļiem nav iespējams iegādāties pārtiku, apģērbu nedz ko citu sadzīvei nepieciešamo), bet pavisam noteikti ir spriedze ar politiku, kā to precīzi izceļ Jēzus vārdi: “neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevar kalpot Dievam un mamonam.” (Mt 6:24)

Ej mājās! Jņ 4:46-54


33496613ef11c995a65b53f83d208141a1_50   
“Mājas, mīļās mājas!” ir sens un tik saprotams apgalvojums. Taču šodien daudziem pandēmijas ierobežojumi atrašanos mājās ir padarījuši par lielu izaicinājumu un pārbaudījumu laiku. Atsevišķos gadījumos tas pat ir novedis pie neiecietības un vardarbības. Tāpēc mājas vienai daļai cilvēku vairāk asociējas ar sava veida ieslodzījumu. Ne jau velti, pie pirmajiem ierobežojumu atvieglojumiem, lielākā daļa sabiedrības metās ārā no mājām, lai izbaudītu brīvību. Prom no ierastā, apnikušā, nogurdinošā un kaitinošā.
 
Uz šī fona, šodienas evaņģēlija notikums, iespējams, kļūst daudz aktuālāks, nekā līdz šim. Te ir kāds tēvs, galma ierēdnis, kurš, dēla slimības nomākts, dodas ārā no mājas, meklējot glābiņu dēlam un sev. Kānā ir ieradies Jēzus, un ziņa par šo “brīnumdari” ir sasniegusi Kapernaumu. Tad nu tēvs dodas gandrīz divdesmit kilometru tālajā ceļā prom no mājām – prom no nogurdinošās ikdienas pretī brīnumam. Savā ziņā mēs ikviens varam arī sevi ieraudzīt šajā notikumā.

Ko darīt ar kāzu ielūgumu? Mt 22:1-14


Brooklyn_Museum_-_The_Chief_Priests_Ask_Jesus_by_What_Right_Does_He_Act_in_This_Way_-_James_Tissot

Šī Jēzus līdzība Mateja evaņģēlijā mūs pārsteidz ar tajā atrodamo vardarbību. Interesanti ir tas, ka šī līdzība ir lasāma arī pie Lūkas, bet tur nav vardarbības elementa. Kāpēc Matejam tas licies svarīgi? Iespējams, tāpēc, ka Mateja vēstījums ir adresēts jūdu auditorijai. Jūdi ir tauta, kas lepojas ar izredzētību, bauslību un apsolījumiem par miera laikmetu, ko atnesīs Mesijas ierašanās. Taču Viņa atnākšana netiek sagaidīta ar priecīgām gavilēm un bagātīgi klātiem svētku galdiem. Un tas izrādās izšķiroši tieši jūdu tautai.

Te būtu svarīgi paturēt prātā, ka līdzība nav tik daudz par Dievu, bet gan viņa valstības citādumu, salīdzinot ar cilvēku radīto lietu kārtību. To skaidri izceļ Jēzus lietotais salīdzinājums ar kāzu mielastu – debesu valstība līdzinās kāzu svinībām. Šo skaisto, gaismas pielieto tēlu pēkšņi apēno aicināto viesu atsacīšanās piedalīties tajā. Tas ir negaidīts pavērsiens stāstījumā un liek klausītājiem “saspicēt ausis”. Kas te notiek? Kādas tam būs sekas?

Mateja 22:34-46


“Klausies, Israēl! Mīli Kungu, savu Dievu...!” 5Moz 6:4, 5

Šodienas evaņģēlijā Jēzus atsaucas uz Vecajā Derībā atrodamo Dieva augstāko bausli, “Klausies, Israēl! Mīli Kungu, savu Dievu...!” Tā ir nepārprotama pavēle. To skaidri izsaka mums zināmā, senā baušļu forma ar šo “Tev būs” un “Tev nebūs” ievadu. Bet vai mīlēt var pēc pavēles? Pat neiedziļinoties detaļās, ikviens zinās sacīt, ka mīlestība ir abpusējs process. Tas drīzāk ir gribas, apņemšanās un izvēles akts.

Vai tā varētu būt kļūda? Pavisam noteikti nē. Jēzus vārds vārdā citē bauslībā sacīto. Marka evaņģēlijā Jēzus to iesāk ar ievadvārdiem: “Klausies, Israēl!” Lūk, kur atbilde. “Klausies” ir izšķirošais vārds, kas soli pa solim ved pretī šī baušļa būtībai. Dzirde izrādās ir svarīgāka par redzi un citām maņām. Tam nevar nepiekrist, jo dzirde turpina darboties, pat mums esot miegā - tā praktiski vienmēr ir nomodā. Katrs no mums būsim piedzīvojuši baiļu vai spriedzes brīžus, kad vienīgais, ko dzirdi, ir tavi sirds puksti. Dzirdēt sirdi, iespējams, ir tuvākais sinonīms vārdam mīlēt. Te nu pēc pieredzes varam tikai piekrist - patiesākās sirds ilgas ir, kad kāds, ko mīli, nav tavā redzeslokā. Dzirdēt mīļotā cilvēka balsi tādos brīžos ir lielākā dāvana.

Mēs esam aicināti parādīt žēlastību. Lk 7:11-17


00.159.115_PS2_50
Šim notikumam ar atraitnes vienīgā dēla augšāmcelšanu ir līdzība ar pravieša Elijas veikto atraitnes dēla izglābšanu. Atraitne senajā pasaulē bija pakļauta nopietnām ekonomiskām grūtībām, jo īpaši, ja viņai nebija plaša radu loka vai savu uzkrājumu. Vientuļa atraitne bija nolemta nabadzībai. Dieva žēlsirdība šajos stāstos pieskaras nabadzības un sociālās atstumtības jautājumam, taču mums nevajadzētu attiecināt šo žēlastību tikai uz ekonomiskām grūtībām. Dieva žēlsirdība meklē dziedināt salauztas sirds ievainojumus, šādi mazinot cilvēku ciešanas.

Mēs ieraugām šo žēlastību Jēzus attieksmē un rīcībā, sastopoties ar bēru procesiju, kas pavada atraitni un viņas mirušo dēlu. Jēzus, uzrunājot mirušo, lieto vārdu “neaniskos”, kas ir tulkojams kā pusaudzis vai jauneklis. Lūka nepiemin, ka pavadītāju vidū ir nelaiķa sieva. Tāda teorētiski varētu būt, jo Jēzus laikā vīrieši apņēma sievas ap 18 gadu vecumu. Tādejādi, atraitne ne tikai zaudēja dēlu, bet kopā viņu arī nākotnes sapņus par mazbērniem un pašas nonākšanu dēla ģimenes aprūpē. Tas patiesi ir smags zaudējums.

Tevi dēvēs par ielu atjaunotāju. Lk 10:23-28


jesus-teaching-apostles-friends-1138161-gallery

Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!

Šodienas Vecās Derības lasījumā pravietis Jesaja saka: “...tevi dēvēs par plaisu aizdarītāju, par ielu atjaunotāju, kas gādā, kur dzīvot!” (Jes 58:12) Ar šodienas acīm raugoties, tas izklausās pēc “bedrīšu lāpīšanas” un nebeidzamajiem Rīgas ielu remontiem, kuru organizētāji un veicēji nevar lepoties ar labu slavu, drīzāk jau otrādi. Ar vārdiem «ielu remonts» varētu apzīmēt nebeidzamu, bezjēdzīgu un izšķērdīgu darbošanos. Kamēr pravietis lieto šo alegoriju, lai aprakstītu svarīgu un vitāli nozīmīgu norisi, kas rada labu vidi, kur dzīvot!

Jēzus raud par Jeruzalemi. Lūkas evaņģēlijs 19:41-48

jesus-wept-jesus-pleura-237_42179_1_61_1 
Šodienas rakstu vieta tematiski skar Jēzus ciešanu stāstu, un tas ir labi, jo tas ļauj šim notikumam pieskarties atkārtoti. Taču tas padara šodienas tēmu sarežģītu. Tajā ieskanas skumja nots, vispirms par Jeruzalemi un tur mītošo tautu un, visbeidzot, Jēzus paša likteni. Līdz ar to mēs saskaramies ar vispārzināmu paradoksu, ikviens cilvēks grib dzīvot mierā un saticībā, būt saprasts, apmierināts un gaidīts. Citiem vārdiem, mēs gribam, lai viss ir labi. Taču tajā pašā laikā vajag pavisam nelielu kairinājumu, lai no šī kārošanas stāvokļa pēc miera mēs iedegtos dusmās uz ikvienu, kas kaut nelielā mērā apdraud šo mūsu mieru. Kā piemēru varu minēt tik pazīstamo situāciju, kad esi apsēdies, lai nobaudītu pēcpusdienas kafiju, un kā pēc “Mērfija likuma” atskan telefona zvans. Un pēkšņi šī jaukā idilliskā noskaņa top izjaukta, miera pasaule top sagrauta un domas top neapmierinātības un dusmu apēnotas.

Līdzība par negodīgo pārvaldnieku. Lūkas 16:1-8


0f54ca276e36570ac4d50f18b99e2bdd_50

Šī patiesi ir viena no neparastajām Jēzus līdzībām. Man ir nācies saskarties ar Bībeli lasošu cilvēku neizpratni šīs līdzības sakarā. Kā tas var būt, ka Jēzus uzteic negodīgumu? Un kas ir tā uzslavētā gudrība, kas piemīt pasaulīgās lietās “pakavotiem” cilvēkiem, bet pietrūkst gaismas dēliem jeb ticības cilvēkiem?

Vispirms ir jāsaprot, ka Jēzus līdzības nav mīklas, kas jāatmin. Tajās nav vienkāršu atbilžu. Tās drīzāk var salīdzināt ar puzles likšanu – neskaitāmas sīkas detaļas, kas katra par sevi ir tikai krāsains kartona gabaliņš (bez īpašas nozīmes), bet rezultātā izrādās svarīga un nozīmīga detaļa kopainā. Turklāt katrai puzlei ir sava tematika. Bez pacietības, vērības un iztēles rezultātu būs grūti sasniegt.

Mateja evaņģēlijs 7:15-21


Ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai no kanceles sacītu: “Sargieties no viltus praviešiem.” Kaut arī šodienas reliģisko uzskatu “lielveikals” ir pārpilns no plašā piedāvājuma klāsta, un rodas liels kārdinājums uzņemties eksperta lomu, tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka ikviens radikāls apgalvojums tuvākā vai tālākā nākotnē var izraisīt neprognozējamas sekas. Jēzus sacītie vārdi par viltus praviešiem nav tik viegli ieliekami mūsu mutēs, jo Jēzus ne tikai saka patiesību, bet viņš pats pāri visam ir Patiesība. Mums vienmēr ir jāpatur prātā – lai ko mēs sacītu, tajā var izrādīties pietiekami daudz subjektīvā un tādēļ ir viegli nokļūt viltus pravieša lomā. Tāpēc šie Jēzus vārdi vispirms ir domāti katram atsevišķajam cilvēkam, lai izvērtētu sevi. Turklāt nevis kā uzdevums, bet jautājums – cik tajā, ko saki, atspoguļojas tava patiesā daba un cik – tevis izkoptā “maska”. Katrā no mums mājo kaut kas no Protagora, kas reiz sacīja: “Cilvēks ir visu lietu mērs” (gr. filozofs, 5.g.s.p.m.ē.).
   1 2 3 4   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »