2019. gada 14. oktobris
Vārdadienas:
Vilhelmīne, Minna

Nedēļas lozungs

“Visu acis raugās uz Tevi, un Tu dod tiem barību īstajā laikā." Ps 145:15

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 14.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119, Rīga,
LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca
atrodas Brīvības, Cēsu un Tallinas ielas krustojumā. 
Tā ir uzbūvēta par Rīgas luterticīgo iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem
pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora Vilhelma fon Strika projekta.
Baznīca iesvētīta 1906. gada 11. jūnijā.

Pēc avīzes "Balss"(1906) materiāiem.
Izstrādājot jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas projektu, arhitektam bija jāņem vērā šāda pamatprasība - tai bija jābūt plašai velvētai baznīcai, kurā būtu ievietojami vismaz 1700 sēdekļi. Bet šī uzdevuma izpildei bija atvēlēti tikai 150 000 rubļi, no kuriem piektās daļas pagaidām trūka. Bez naudas jautājuma projekta izstrādi apgrūtināja arī pati būves vieta, kas bija pārāk šaura.

Profesors Striks ar šīm problēmām veikli tika galā, izvēlēdamies baznīcai divrindīgu pamata plānu (nevis ierasto trīs rindu), kas bija daudz labāk piemērots iegarenai būves vietai. Tādejādi baznīcas plānā bija paredzēta galvenā pārvelvētā telpa un ar stabiem nošķirta sānu telpa, virs kuras paceltos tornis. Pateicoties šādam iekārtojumam, baznīcas apmeklētājiem būtu arī ļoti labi redzama kancele, to nevarētu saredzēt vienīgi aiz stabiem sēdošie baznīcēni. Turklāt šāds telpu plānojums ļāva būtiski samazināt celtniecības izmaksas, jo divu rindu telpas pārvelvēšana ir ievērojami lētāka nekā triju. Tomēr šādam iekšējam iekārtojumam bija nepieciešams arī atbilstošs ārējais izskats, un proti, tornim būtu jāatrodas ēkas stūrī. Torņa izveidošanai baznīcas stūrī bija arī cita būtiska priekšrocība - šādi tornis visā augstumā būtu redzams jau no Matīsa un Brīvības ielas stūra, bet ēkai pa vidu izvietotais tornis būtu pārredzams tikai no pavisam neliela attāluma.

Kopš baznīca uzbūvēta, tās ārējais izskats tikpat kā nav mainījies, vienīgi 69 m augsto torni tagad rotā pulkstenis un moderno komunikāciju antenas.  No pilsētas centra nākot, trīs platas durvis ieved Dievnama velvētajā priekštelpā. Virs tās ir izbūvēta plaša zāle (1), kur notiek iesvētību mācību nodarbības un dažādi sadraudzības pasākumi.  Zālē var nokļūt pa kāpnēm, kas atrodas pa labi tornī, pusstāvu augstāk esošās durvis ieved baznīcas koros, vēl stāvu augstāk atrodas ērģeles, bet vēl augstāk tornī  - lielais baznīcas zvans, kas katru svētdienu aicina draudzi uz dievkalpojumu. 737 kg smago misiņa zvanu, kas tornī bija sākotnēji uzstādīts, 1915. gadā Rīgas evakuācijas laikā izveda uz Krieviju. Draudzei to atgūt neizdevās. Jauno zvanu uzstādīja un iesvētīja 1926. gadā.

Baznīcas lielās zāles plašums tiešām iespaido. Milzīgi stabi balsta augstus velvētus griestus (2), no kuriem nokarājas lielie kroņlukturi. Pa kreisi, stūrī – ozolkoka kancele. Bet zāles galā  – Tā Kunga altāris, ko rotā izcilā latviešu gleznotāja Jāņa Rozentāla altārglezna „Kristus svētī bērniņus”. Sudraba svečturi uz altāra dēļa ir tie paši, kurus pirms vairāk nekā simts gadiem jaunuzceltajai baznīcai dāvinājusi tās draudze. (3)

Lielās zāles kreisajā pusē ir kāpnes, kas ved uz Svētajam Ignācijam veltīto kapelu. To pēc pāriešanas uz gāzes apkuri izbūvēja kādreizējā ogļu pagraba vietā. Kapelas altārī ir uzstādīts 16. gadsimtā no koka darinātais krucifikss, bet sienu rotā skaists gleznojums, kurā, līdzīgi kā J. Rozentāla altārgleznā, ir attēlots Jēzus, kas svētī bērniņus.

Sk. arī: "Sv. Ģertrūdes baznīcas vēsture", "Baznīcas pamatakmens likšana" un "Dievnama iesvētīšana".

* * * *

(1) Tiek dēvēta par mazo zāli.
(2) Lielās zāles velvju atslēgas (augstākā punkta) augstums ir 16,15m (53 pēdas)
(3) Kā avīzei „Balss” (13.06.1906., Nr. 115) paskaidrojis Sv. Ģertrūdes latviešu draudzes mācītājs Valters: „kanceli, altāra dēli un sudraba svečturus dāvinājusi pati draudze, altāri arī dāvināšot.”

Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
Pie baznīcas ieejas
Velvēta priekštelpa
Iepazīsti mūsu baznīcu!
Pirms dievkalpojuma
Baznīcas lielā zāle
Iesvētības mūsu baznīcā
Baznīcas lielā zāle
Iesvētību dievkalpojumā
Baznīcas altāris
Baznīcas solos
Baznīcas kori
Baznīcas koros
Koncerts mūsu baznīcā
Koncerts mūsu baznīcā
Šeit kādreiz atradies Lielais ūdens pumpis
Sv. Ignācija kapelā
Dievnamā
Mazā zāle
Altāris mazajā zāle
Mazajā zālē
Ērģeļu pults
Baznīcas zvans
Torņa pulkstenis
Skats no baznīcas tirņa
Baznīca naktī
Baznīca naktī

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »