2026. gada 13. novembris
Vārdadienas:
Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija


Dienas lasījums

Lai Tavas acis ir atvērtas
nakti un dienu pār Šo namu
– vietu, par kuru Tu esi sacījis:
tur mājos Man vārds! 
1Ķen 8:29

Un viņš [Jēzus] tiem sacīja:
"Kādēļ jūs Mani meklējat?
Vai jūs nezināt, ka Man
jādarbojas Sava Tēva lietās?"
Lk 2:49

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
Notikumu kalendārs >>

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
Skatīt kartē >>

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213


Atbalsta grupa alkoholiķu tuviniekiem un draugiem
Otrdienās 18.30
Pieteikšanās: 29424229
alanon.org.lv >> 


lelb.lv >>



diakonija.lv >>





Ceļā ar Dieva svētību >>

Fotogalerija >>

Žēlastība, krīze un cerība. Mt 20:1–16a


Ar šo svētdienu mēs ieejam priekšgavēņa laikā – klusā un nopietnā sagatavošanās ceļā, ejot pretī Lieldienu noslēpumam. Šo laiku ievada pravieša Daniela lūgšana: “Ne sava taisnīguma dēļ mēs zemojamies Tavā priekšā, bet Tavas lielās žēlastības dēļ.” (Dan 9:18) Šie vārdi ievada šīs dienas Evaņģēlija centrālo vēsti – mēs dzīvojam ne savu nopelnu dēļ, bet no Dieva žēlastības.

Šo patiesību mēs sastopam arī svētā Simeona dienas lasījumā (2. februāris). Turot savās rokās Bērnu Jēzu, viņš saka: “Manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu.” (Lk 2:30) Simeons to saka ne tāpēc, ka ir nonācis pie jaunas atziņas vai sasniedzis pilnību, bet tāpēc, ka ir sastapis dzīvo Dievu. Un šīs sastapšanās dēļ viņš saka: “Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā.” Atziņa par dzīvi, kas iegūst tās vērtību Dieva mīlestības dēļ, sniedz mieru, drosmi un cerību.

No kalna pie dzīvā Kristus. Mt 17:1–9

Šīs svētdienas nosaukums “Reminiscere” ir ņemts no 25. psalma vārdiem: “Atceries savu žēlsirdību, Kungs…” Taču šie vārdi nav tikai lūgšana Dievam. Tie ir arī atgādinājums mums. Mums ir nepieciešams pieminēt, atcerēties un pārdomāt Dieva žēlsirdību un žēlastību – Viņa darbus un Viņa dāvanas. Jo ikdienas steigā mēs dažkārt nepamanām Dieva laipnību un Viņa svētības, tās kļūst par kaut ko pašsaprotamu vai pat nepieminēšanas vērtu.

Šodienas evaņģēlijs mums palīdz atcerēties. Tas sniedz atbildi uz vienu no svarīgākajiem jautājumiem – kas ir Jēzus? Un tas nav tikai mūsu jautājums. Tas bija arī Jēzus jautājums mācekļiem: "Ko jūs sakāt – kas Es Esmu?" (Mt16:15) Un Apskaidrošanas kalna notikums ir atbilde uz šo jautājumu.

Raugoties lopu silītē. Lk 2:1–14

AdobeStock_229781474-768x432

Mīļā svētku draudze. Ziemsvētku svētvakarā baznīca parasti ir pilnāka nekā ik svētdienas dievkalpojumos. Ne visi, kas šovakar esat atnākuši, to darāt ieraduma dēļ. Ne visi varat skaidri pateikt, kāpēc tieši šovakar esat šeit. Iespējams, tas nav jautājums par baznīcas tradīciju, bet par dziļi sirdī apslēptām slāpēm – klusu ilgošanos pēc gaismas, miera, pēc kaut kā īsta. Un svētvakara Evaņģēlijs mums apliecina, ka Dievs sniedz atbildi šīm slāpēm.

Lūkas 14:1–11

Gan jau būsim piedzīvojuši tādu sapni, kad locekļi ir smagi un kā sasieti, mēģini skriet, bet tas ir pāri spēkiem, gribi kliegt, bet balss neskan. Tā ir savāda apziņas pieredze – zini, kas jādara, bet nespēj to paveikt. Lai cik tas nebūtu savādi, bet sapņos mēs redzam paši sevi, savas dvēseles stāvokli.  Mārtiņš Luters grēkā mītošu cilvēku apraksta kā “ieliektu sevī” – homo icurvatus in se. Viss, ko šāds cilvēks dara, ir vērts uz sevi pašu, sevis paša labumam. Pat ja tam ir dievs, tas kalpo viņa nodomu un mērķu sasniegšanai.

"Nebīsties, tikai tici!" (Mk 5:36). Mt 9:18–26

bb45d9a3-7280-4291-a1dc-e4561f0ee3a0_1_91

Mīļie draugi. Šodienas Evaņģēlijā mēs sastopam divus cilvēkus, kuru dzīvība, dzīve aizplūst kā ūdens no saujām. Viena ir maza meitenīte – viņas dzīve, kas tikai iesākusies, pēkšņi izdziest. Otra ir sieviete – viņas dzīves gadi aizrīt lēnā, bet neapturamā spēku izsīkumā. Tas nav pēkšņs notikums, bet lēna, ilgstoša izdzišana, kas viņu nošķir no tuviniekiem, draugiem un sabiedrības – no visa, kas reiz sagādāja prieku un sniedza gribu dzīvot.

Dzīvības un nāves krustcelēs. Lk 7:11–17

Evaņģēlijs mūs šorīt aizved uz nelielo Galilejas pilsētu Naini. Tur sastopas divas pavisam atšķirīgas procesijas. Viena ir dzīvības pilna, tās priekšgalā ir Jēzus, kas ar mācekļiem un lielu ļaužu pulku dodas augšup uz pilsētu. Otra ir bēru procesija. Tās priekšgalā ir māte un pilsētas iedzīvotāji, kas pavada uz kapsētu atraitnes vienīgo dēlu. Dzīvības procesija virzās augšup, kamēr bēru gājiens virzās lejup. Dzīvība sastopas ar nāvi. Cerība sastopas ar izmisumu. Gaisma sastopas ar tumsu. Šis ir cilvēces dzīvības un nāves robežpunkts – gājums bez Kristus vai ar Kristu.

Dieva gara dziedinātas atziņas augļi. Lk 10:23-28


Šodienas Evaņģēlijs mūs ieaicina nopietnā sarunā par to, ko nozīmē atziņas dziedināšana jeb Dieva Gara dāvātā izpratne. Jēzus vērsās pie saviem mācekļiem ar vārdiem: “Laimīgas tās acis, kas redz, ko jūs redzat. Es jums saku: daudzi pravieši un ķēniņi ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, tie ilgojās dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.” Ar šiem vārdiem Jēzus norādīja, ka Dieva valstība nav izzināma vien ar prātu vai bauslības zināšanu – tā ir Gara atklāsme, žēlastības dāvana. Tāpēc laimīgs ir tas, kurš to piedzīvo. Kā tas var notikt?

Pārbaudījumu un ciešanu rūdītais Ījabs savā grāmatā rakstīja: “Es zinu, mans Glābējs dzīvs un galā nostāsies pāri pīšļiem, kad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu! Es Viņu skatīšu pats, manas acis redzēs!” (Īj 19:25-26) Šī atziņa viņam tika dota, kad viss cilvēciskās pieredzes un gudrības resurss bija izsmelts. Mēs nevaram paši iegūt, satvert dzīvības pilnību – to var saņemt tikai no paša dzīvības Devēja. Un Ījabs piedzīvoja sava Glābēja žēlastību ātrāk, nekā bija cerējis. Viņš tiešām kļuva laimīgs!

Dieva valstība kā dāvana. Lk 18:9–17


-53cFf7Dfj4

Mīļā draudze, kristību viesi.
Šodienas Jēzus līdzība ir par diviem cilvēkiem, kas dodas uz templi. Viens ir farizejs – tautas garīgo tradīciju turētājs, Sinedrija loceklis, sabiedrības elites pārstāvis un cienījams cilvēks. Par savas dzīves pareizumu pārliecināts un lepns. Otrs ir muitnieks – cilvēks ar sliktu slavu sabiedrībā dēļ sadarbības ar Romas okupācijas varu. Amats tam ļauj ieturēt papildu muitas procentus, lai gūtu lielāku peļņu. Tautas acīs, vienkārši sakot, – slikts cilvēks.

Divi, šķiet, nesalīdzināmas morāles cilvēki. Taču abi lūdz. Tieši šis moments izrādās izšķirošs. Tikai viens no viņiem atgriežas mājās attaisnots. Un tas nav farizejs, kurš uzskaita savus nopelnus, bet gan muitnieks, kurš izsaka vienkāršu, bet patiesu lūgumu: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs.”

Es esmu labais gans. Jņ 10:11-16


12  
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

“Es esmu labais gans”, ir vieni no skaistākajiem Jēzus vārdiem par sevi. Ar vārdu “skaisti” es nedomāju kādu virspusēju mirkļa secinājumu. Drīzāk to varētu salīdzināt ar sajūtu, kas pārņem, uzlūkojot skaistu ainavu. Teiksim, Gaujas senleju ievu ziedēšanas laikā. Tas ir skaistums, ko veido neskaitāmu detaļu kopums, ko var ieraudzīt tikai vērīgi ieskatoties, ne tikai ar acīm, bet ar sirdi.

Līdzīgi ir ar labā gana tēlu. Tā pirmsākums meklējams Vecajā Derībā. Pravieša Ezehiēla grāmatā Dievs sevi piesaka kā ganu, kas turpmāk rūpēsies par savu tautu: “Kā gans uzmana savu ganāmo pulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās! Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos.” (Ech 34:12, 14)

“Nama kungs uzslavēja negodīgo nama pārvaldnieku, ka tas bija rīkojies saprātīgi.”. Lk 16:1–8


Šī Jēzus līdzība aizvien mulsina tās lasītājus un klausītājus. Kā gan Jēzus var slavēt cilvēku, kurš pieķerts krāpšanā, sāk viltot parādzīmes, lai glābtu savu ādu? Vai tad tā nav negodīga rīcība? Vai tiešām Kristus mūs aicina sekot šādam piemēram?

Pavisam droši var sacīt, ka līdzība nav par netaisnību vai blēdību. Tā ir par gudrību, kas spēj atrast glābjošu risinājumu krīzes laikā. Tas ir par cilvēku, kurš, sastopoties ar neizbēgamu zaudējumu, nekrīt panikā vai izbailēs, bet sāk rīkoties – gudri, reālistiski un tālredzīgi –, lai nākotnē nodrošinātu sev drošu patvērumu pie kāda no parādniekiem.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »