Malta. Svētā Pāvila līcis
Cilvēks ar Dieva palīgu spēj radīt patiesi brīnumainas lietas, piemēram, lidmašīnu. Astoņos vakarā rēcošo motoru spēks mūs atrāva no Kauņas lidostas skrejceļa, un jau pēc dažām stundām bijām iekārtojušies savā pagaidu mītnē Maltas salā.
Budžibbas pilsētiņa, kur mēs apmetāmies, atrodas salas ziemeļu daļā Sv. Pāvila līča krastā. Līkumotu ieliņu labirints, promenāde gar jūras krastu, viesnīcas, daudzi suvenīru veikaliņi, kafejnīcas un dažādās valodās runājošie atpūtnieki - tāda ir Budžibbas pilsēta, iepretī kurai ap mūsu ēras 60. gadu norisinājās Bībelē aprakstītie dramatiskie notikumi. Vētras dzīts romiešu kuģis, uz kura kā cietumnieks atradies apustulis Pāvils, uzskrēja klints mugurai*. Visi kuģinieki, kā to Dieva eņģelis Pāvilam bija apsolījis*, izglābās, un salas pārvaldnieks tos laipni uzņēma savā namā. Maltas kristianizāciju saista tieši ar šo notikumu un brīnuma darbiem, kurus apustulis Pāvils paveicis Maltas salā. Ap.d. 28. nod. 7.,8.,9.: „Šinī apvidū salas augstākajam ierēdnim, vārdā Publijam, bija zemes īpašumi. Tas mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva mums mājas vietu. Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja. Kad tas bija noticis, arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, atnāca un tika dziedināti.”