2020. gada 23. septembris
Vārdadienas:
Vanda, Veneranda, Venija
Uz mūžiem Viņš izpostīs nāvi.
(Jes 25:8)

Šajā teltī būdami, mēs grūti
nopūšamies zem smagās nastas,
jo negribam palikt bez apģērba,
bet gribam būt ietērpti, ka
dzīvība aprītu to, kas mirstīgs.
(2Kor 5:4)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
Uzzini vairāk >>

Iesvētību kurss
trešdienās 19.00
baznīcas mazajā zālē
Uzzini vairāk >>

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Konsultācijas un atbalstu

sociālo problēmu risināšanā
iespējams saņemt katra mēneša
2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā)

Tālr. 26331770 (Alda)

Svētais Meinards - mūks, misionārs, bīskaps

4787-meinarda_sala_ar_baznicu1

Rīgas HES ūdenskrātuvē iepretī Ikšķiles pilsētai atrodas maza saliņa, uz kuras ir redzamas kādas senas mūra celtnes drupas. Tā ir Svētā Meinarda sala,  bet drupas – 12. gadsimta beigās* uzceltās baznīcas sienu fragmenti.  Vienu reizi gadā, parasti augusta beigās, kad ūdenskrātuvē tiek nolaists ūdens, līdz saliņai var nokļūt kājām vai
braucot ar riteni. Liels balts krusts un ar sarkanu jumtu pārsegtās drupas, tas ir viss, ko tur var apskatīt, tomēr šai vietai bija izšķirīga loma mūsu Baznīcas un arī tautas vēsturē.

Seno līvu apdzīvotais Ikšķiles ciems (tulkojumā – viens ciems) augstajā Daugavas krastā atradies jau 9.–12. gadsimtā. Tolaik nebija lielceļu un dzelzceļa satiksmes, tāpēc kravu pārvadāšanai izmantoja pārsvarā ūdens ceļus, tostarp arī Daugavu, pa kuru lejup no Krievzemes peldēja tirgotāju laivas. Gan senie līvi, gan senlatvieši 12. gadsimtā jau pazina pareizticību, ko izplatīja austrumslāvi, tomēr aizvien pieturējās pie savu senču ticējumiem.

Augustīniešu priesteris Meinards (vācu – Meinhart) ieradās Ikšķilē ar vācu tirgotājiem ap 1182. gadu. Lūk, kā šis notikums ir aprakstīts Indriķa hronikā: „Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, [..] minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā.


meinar3

Meinarda misija nebija viegla, jo līvi nesteidzās pieņemt kristietību. Daži kristījās, lai tiktu dziedināti, citi, lai gūtu kādu labumu. Pēc postošā lietuviešu uzbrukuma Meinards apsolīja līviem uzbūvēt mūra pilis, ja vien viņi pieņemšot kristietību. Saņēmis no līviem solījumu, Meinards no Gotlandes ataicināja akmeņkaļus

Ikšķiles pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, jo izskalojumu dēļ iebrukusi Daugavā, un mūra baznīcu (sākotnējās koka kapelas vietā) uzcēla līdzenā vietā Daugavas krastā. Tomēr, kad pils nāca gatava, līvi atteicās kristīties, bet daudzi jaunkristītie atkrita. Viņi mazgājās Daugavā, lai atbrīvotos no saņemtās kristības. Sarūgtināts par līvu nepastāvību, Meinards ar saviem līdzgaitniekiem nolēma atstāt Ikšķili, tomēr, kristīgo līvu pierunāts, palika.

Indriķa hronika stāsta, ka Meinards uzbūvēja pili arī saliešiem – līvu ciltij, kas apdzīvoja salu pie tagadējās Salaspils. Abas pilis un Ikšķiles baznīca ir senākās zināmās mūra celtnes Baltijā.

Piļu būvniecības laikā (pēc Lībekas Arnolda hronikas – 1186. gadā) Brēmenes metropolīts iesvētīja Meinardu par bīskapu.

Neskatoties uz piedzīvotajām neveiksmēm, bīskapa Meinarda autoritāte viduslaiku baznīcā bija liela. Atskaņu hronikās, kuras tika radītas 13. gadsimta beigās, ir stāstīts par Meinarda veiktajiem brīnumdarbiem, savukārt Lībekas Arnolds un Indriķis izceļ Meinarda pazemību, pacietību un gatavību ziedoties misijai.

Bīskaps Meinards miris 1196. gadā. Sākotnēji apglabāts Ikšķiles baznīcā, vēlāk, 14. gs. beigās, viņa pīšļi tika pārvesti uz Rīgas Domu. Gan Romas Katoļu, gan Luteriskā baznīca bīskapu Meinardu godā kā svēto.

Sv. Meinarda dienā (14. augustā) Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā parasti notiek jauno garīdznieku ordinācija jeb ievešana mācītāja kalpošanas amatā.

Ikskiles_baznica_1912
Ikšķiles baznīca 1912. gadā


* Sv. Meinarda uzceltā Ikšķiles baznīca tika postīta karos un atkal atjaunota. Pēc izpostīšanas Lielajā Ziemeļu karā (1700-1721) to atjaunoja un pārbūvēja arhitekta Johana Daniela Flesko vadībā (attēlā redzamā ēka). Pēc nopostīšanas Pirmā pasaules kara laikā baznīca vairs netika atjaunota.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »