Dieva žēlsirdības svētki. Lk.1:57-68, 80
Jānis, uzsākot sludināšanu, aicina uz atgriešanos no grēkiem un pievēršanos Dievam. Nevar nepamanīt, ka Jāņa kā pēdējā Vecās Derības pravieša pasludinājums ir diezgan lakonisks. Tajā ir tikai viens vēstījums – atgriezies. Tādejādi diezgan droši var sacīt, ka Jānis ir simbols dzīvai, piedošanu un atbrīvošanu alkstošai sirdij. Šo Dieva mums dāvāto ilgu piepildījumu mēs varam atrast Viņa Dēlā Jēzū. Jēzus ir cilvēcei apslēptā Dieva pilnīgā atklāsme. Tāpēc pievēršanās Kristum ir radikāla dzīves virziena maiņa.
Jānis Kristītājs, runājot par cilvēku, norāda, kā šodien bieži tiek sacīts, uz sistēmisku problēmu. Kamēr netiek mainīta sistēma, ikviens uzlabojums un centieni neizbēgami noved pie nepilnīga rezultāta. Esošā kārtība sevī slēpj kļūdu, ko Bībeles valodā dēvē par grēku. Grēkot nozīmē netrāpīt mērķī jeb nonākt nepareizā vietā. Kamēr tas attiecas tikai uz ikdienišķām lietām, ar to var kaut kā sadzīvot. Taču, kad to attiecinām uz dzīvi, tad “dzīvot garām”, nav tas pats, kas neveiksmīgi iepirkties internetā, kad cerētā vietā esi saņēmis kaut ko pavisam nederīgu. Tā ir tava un mana dzīve. Vienreizēja un unikāla. Atzīt savu nomaldīšanos un uzsākt reformu var, tikai zinot, ka tas, kura rokā ir tavs laiks, ir uzticams un žēlsirdīgs. Dieva žēlsirdība rada telpu, kurā ikviens var bez bailēm atzīt savu nepilnību un kopā ar Viņu uzsākt savas dzīves virziena radikālu korekciju. Lai tas notiktu, mums ir jāpievēršas Dieva Dēlam, jo Viņš ir patiesās dzīvības avots.
Jēzus vārds tulkojumā nozīmē “Kungs ir glābšana/glābējs”. Savā žēlsirdībā Dievs ne tikai mūs pieņem, bet arī atklāj dzīves mērķi. Viss, ko vien var sacīt par cilvēku un Dievu, ir atklāts Jēzū. Lai mēs iemācītos būt pareizās attiecībās ar līdzcilvēkiem un Dievu, mums ir jāseko, jāuzticas Kristum. Apustulis Pāvils raksta: “Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā Viņš un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis” (Ef.5:1,2). “Dariet tāpat kā Viņš”, jeb citiem vārdiem, atdariniet Viņu. Dzīves virziena maiņa nozīmē modelēt savu rīcību pēc Dieva gribas, kārojot pēc Dieva neizsmeļamās mīlestības.
Jāņa Kristītāja diena ir atgādinājums Dieva lielajai žēlsirdībai uz mums. Un mums ir Viņa dāvāta sirdsapziņa, kas meklē atbrīvošanu un mieru. Jēzus sacīja: “Es Esmu pasaules gaisma, kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ.8:12). Jāņa Kristītāja svētki ar garāko dienu un īsāko nakti norāda uz Gaismu, kas sniedz patiesu, neizsīkstošu dzīvību. Bet ņemsim vērā šī svētā vīra vārdus: “Viņam (Jēzum) vajag augt, bet man iet mazumā.” (Jņ 3:30) Nepietiek vien noraudzīties kā saule metu loku debesu jumā. Tās neizbēgamā rieta kvēle var iezīmēt arī mūsu dzīves nobeigumu. Sirdsapziņa netop brīva astronomisku procesu rezultātā. Tās brīvība ir atrodama tajā, kas to ir radījis. Patiesi ir tikai viens, kurā mūsu dzīve rod mūžības dimensiju. Atgriešanās un sekošana pazemībā Jēzum, mūs dara par Viņa gaismas dalībniekiem – gaismas, kas neizdziest pat nāves priekšā! Apustulis Pāvils raksta: “Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena.” (2Kor 6:2) Āmen.
