Gavilējiet Dievam, visa zeme. Alleluja! Ps 66:1

Kā to apliecina mūsu ikdiena vairāk nekā gada garumā, dzīve nav rožu dārzs, un Jēzus vārdi šodienas lasījumā to apstiprina. Tomēr ikdienas rūpes un raizes nespēj atņemt prieku. Mēs taču ticam, ka patiesa prieka avots ir atrodams ārpus mums - nemainīgajā, mūžīgajā un dzīvību radošajā Dievā. Jēzus saka: “Es un Tēvs, mēs esam viens.” Mūsu prieka avots ir Jēzus! To apstiprina Viņa sacītais: “Es neatstāšu jūs bāreņus, Es nākšu pie jums.” (14:18) Un mazliet iepriekš: “Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur Es esmu.” (14:3) Jēzus sacītajā ir divas svarīgas detaļas – Viņš nāk pie mums un uzņem kopībā ar Sevi. Proti, centrā ir Persona un attiecības ar to. Ievērojiet, Jēzus nesaka, “es nākšu un aizvedīšu jūs uz Debesīm”, bet aizvedīšu “tur, kur Es esmu.”

Ko tas nozīmē? Mums dāvātā ticība apliecina Jēzus klātbūtni. Jā, Viņš ir atgriezies pie sava Tēva, bet ar vienu mērķi, lai caur Svēto Garu būtu ar mums un mūsos. Ikdienas lūgšanas, Jēzus sacītā apdomāšana, kalpošana tuvākajam ir liecība Viņa klātbūtnei. Un, kad esam sapulcējušies dievkalpojumā, Viņš ir atvedis mūs tur, kur ir pats klātesošs. Dzīvība, žēlastība un mīlestība ir atrodama tur, kur ir Kristus. Taču tas ir attiecināms ne tikai uz šo laiku, bet būs spēkā arī tad, kad laiks mitēsies. Jo Jēzus vārdi par mūsu būšanu tur, kur ir Viņš, runā par vietu godībā. Tāpēc mūsu prieks ir apslēpts augšāmceltajā Kristū šeit un mūžībā. Šo prieku nekas un neviens nevar atņemt. No tā var tikai aiziet... Priecāsimies pateicībā par ticību, kopību un neizsīkstošu dzīvību Kristū! Āmen.