Dievs un maize. Marka evaņģēlijs 8:1-9

Jēzus nav nācis pasaulē, lai mūs izklaidētu un iesaistītu zibakcijās.* Visa viņa darbošanās ir atklāsme jeb mācību stunda cilvēkam. Ko mēs varam mācīties un uzzināt no šī notikuma? Līdzjūtība ir galvenā notikuma tēma. Jēzus dievišķā būtība atklājas mīlestības un līdzjūtības izpausmē - “Man ļoti žēl šo ļaužu... tiem nav ko ēst.” Tieši šī Dieva būtības aspekta iepazīšana aizsāk ikviena cilvēka ceļu prom no elkiem pie dzīvā Dieva. Jēzus Tēvs nav tirgus vai darījumu dievs, bet piedošanas un žēlastības Dievs. Mums nav nekā, ko mēs varētu dot Visuma radītājam. Viņš pats tuvojas mums - Jēzum nākot un nostājoties mūsu iznīcības vidū un atklājoties līdzjūtībā un līdzcietībā.

Tas sasaucas ar Jēzus mācīto lūgšanu, kurā mēs lūdzam pēc dienišķās maizes. Ar vārdu “dienišķs” nav domāta ierastā pārtikas deva, bet tas, kas atrodas pašas dzīvības pamatā. Evaņģēlija kontekstā mēs sastopamies ar Jēzus vārdiem: “Es esmu dzīvības maize.” Proti, tas pārpasaulīgais, kas ir visa dzīvā pamatā. Tā ir “maize”, kas atjauno un nostiprina Dieva tēlu un līdzību cilvēkā. Kopībā ar Dievu ikviena maize kļūst par atgādinājumu un zīmi patiesajai dzīvībai, kas nāk no debesīm. Līdzīgi kā ūdens ir atgādinājums un zīme mums kristībā dāvātajai piederībai Dievam.

Šodienas evaņģēlija notikums ir vienlaikus garīga un fiziska dziedināšana un iedrošināšana. Prom no nāves un nosacījumu dieva (šīs pasaules gara), pie dzīvības un žēlastības Tēva. Kad Dievs vairs nav tikai “glābšanas riņķis”, bet dzīvības avots katrai dienai. Ticība Jēzum ļauj ikdienišķajā sastapt un piedzīvot Dieva mīlestības un līdzjūtības brīnumu. Tā ir ticība, kas izraisa pateicību un patiesu prieku par katru dienu kopībā ar Dievu. Šāda ticība liek saukt: “Dievs, dod mums šodien dzīvības maizi, vissvarīgāko maizi, kas nāk no tevis, mūsu Kungu Jēzu Kristu!” Dievkalpojums ir tā vieta, kur mēs redzam to piepildāmies – Jēzus ņem maizi, pateicas, pārlauž un dod saviem sekotājiem.

Lasījuma noslēgumā ir sacīts: “Un viņš tos atlaida.” Redzat, ticības pieredze un dāvana ir kā maizes cepšana. Tas ir pietiekami ilgs un grūts process, bet tā rezultāts ir dzīvību un gandarījumu sniedzošs klaips. No tā ēd pats un sniedz arī citiem. Kā apustulis Pāvils saka: “Mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes.” (1Kor 10:17) Un citur: “Mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss, un mēs esam viņā, un viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss un caur viņu mēs.” (1Kor 6:6)

Āmen.