Trīsvienības svētki ir kopsumma Dieva atklāsmei, visam, ko esam dzirdējuši, lasījuši un pārdomājuši, sekodami Baznīcas gada svētkiem un svētdienām. Mēs ticam Dievam, kurš grib un nāk pretī, lai sastaptu mūs. Dievs, kas ir visa esošā avots un sākums, dzīvības un eksistences devējs, mūsu ticības apliecībā ir nosaukts par
Tēvu. Šis Tēvs ir nācis pie mums caur savu bērnu – viņa paša esības daļu – Jēzu, ko mēs apliecinām kā
Dieva Dēlu. Un caur Dēlu mēs esam iepazinuši trešo realitāti – mīlošo, harmonisko Garu, kas darbojas Dievā un izplūst no Tēva un Dēla. Šo mīlošo un vienojošo klātbūtni, šo pirmatnējo harmoniju, šo dziļo, vienojošo sadraudzību, mēs saucam par
Svēto Garu.
Iepazīstoties ar Dieva Tēva mīlestību, ar Kristus neparasto dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, ar Svēto Garu un tā palīdzību, esam uzņemti šajā dievišķajā kopībā. Tāda ir ticības pieredze. Mēs pazīstam Dievu kā radošu un viesmīlīgu personu, kurš, turklāt, ir sevi dodoša kopība – “Viņā mēs dzīvojam, kustamies, un esam.” (Ap.d.17:28) Zīmīgi, ka Jēzus mūs nekur nesalīdzina ar pakļāvīgiem dzīvniekiem, kas pēc komandas nosēžas pie saimnieka kājām. Viņš mūs pielīdzina pazudušai avij, kuru pats dodas meklēt, atrod, uzceļ plecos, atnes mājās un sarīko svētkus. Tas ne uz mirkli nelaupa viņam dievišķo godību, gluži otrādi, atklāj Dieva patieso būtību – pievērsties cilvēkam, lai to darītu brīvu no ienaida, bailēm un pašpietiekamības. Raugoties Dēlā, mēs ieraugām līdzcietīgu Dievu, kas kalpo un cieš līdz ar radību, ļaudamies tik spīdzinātam un nogalinātam, nevis spīdzina vai nogalina kādu.
Un vēl kāda būtiska atziņa, Jēzus ar savu paradumu ēst kopā ar “grēciniekiem” ir iezīmējis vēl kādu Dieva personas aspektu. Dievs savā svētumā tuvojas nesvētajam cilvēkam, līdzīgi kā ārsts tuvojas slimniekam. Viņa svētums “inficē” slimo ar efektīvu, veselību atjaunojošu vakcīnu. Dieva svētumu neapdraud nepilnīgais cilvēks, Viņš padara nepilnīgo par pilnīgu – atgriež zaudētajā kopībā ar Sevi. Šādi Trīsvienības mācība sagrauj cilvēkam neaizsniedzamā Dieva konceptu, iepazīstinot mūs ar Tēva, Dēla un Svētā Gara vienību – Trīsvienīgo Dievu, kurš nenoraida nepilnīgo cilvēku, bet apskauj un uzņem to savā kopībā.
Tāpēc, ka esam uzņemti Trīsvienības kopībā, Jēzus mūs aicina būt par tās darba biedriem: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” Šie Jēzus vārdi apstiprina iepriekš pieminēto – jūs esat uzņemti Dieva kopībā, kļuvuši par laipnības, draudzības un mīlestības dalībniekiem. Dalieties tajā un nešaubieties – visa Dieva godība ir aizvien ar jums, pār jums un jūsos.
Trīsvienības svētki ir kā piepildījums Vasarsvētku notikumam, un pavisam droši varam sacīt, ka arī šie ir mīlestībā pamatotas kopības, ģimenes un mājvietas svētki. Lai top teikta Svētā Trīsvienība un Dieva nedalāmā vienība! Āmen.
