| Makss Vēbers par luterisko ētiku un kapitālisma garu | |
|
Mūsu interese par šo zinātnieku saistās ar viņa luterisma mantojuma novērtējumu no netradicionāla, mums neierasta skatupunkta, proti, ietekmes uz ekonomiskajiem procesiem kapitālisma attīstībā tā nostiprināšanās periodā, 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.
Makss Vēbers savā galvenajā darbā
„Protestantisma ētika un kapitālisma gars” apskata luterisma, kalvinisma,
piētisma, metodisma un anabaptisma ētiku, pretstatā Romas katoļu ētikai. Šajā
referātā, sakarā ar Reformācijas 500 gadu jubileju, aprobežosimies tikai ar
Vēbera luterisma ētiku.
| |
| lasīt tālāk » | |
| No Lutera Akadēmijas absolventes Martas Kaliksones bakalaura darba (2016) | |
 Mācītājs un
profesors Roberts Feldmanis reiz sacījis: “Liturģija ir izdziedātā ticība.” Šādi izteikumi pamatoti gan Baznīcas teoloģijā, gan Baznīcas vēsturē. Dievkalpojums saskaņā ar Kristus apsolījumu ir
Dieva atklāsme, Viņa klātbūtne. Tā kā Svēto Rakstu teksti ir negrozāmi, tad tieši liturģiskie
teksti ir tie, kuros jau sākumos
izpaudās Baznīcas mācība. Līdzās sprediķim tas
bija nozīmīgākais
veids, kā dogmās formulētas patiesības darīt zināmas,
ticamas un lūdzamas visiem ticīgajiem.Raksturīgs piemērs ir doksoloģija «Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam», kas noslēdz ikvienu dievkalpojumā lietoto psalmu. Pēc sava teoloģiskā satura tā ir dogmatisks apkopojums Dieva atklāsmei saviem ticīgajiem. Reizē tā ir formulēta dievkalpojumam raksturīgajā izteiksmē – nevis kā konstatējums, bet kā Dieva teikšana un godināšana. Doksoloģijas formulējumam ir arī liturģiska vēsture, kas izriet no sava laika dogmatiskajiem akcentiem. Ja sākumā tā tika izteikta dinamiskā (tādu raksturojumu lieto liturģijas vēsturnieki, piem., luterāņu teologs Viljams Nāgels) formā «Gods lai ir Tēvam caur Dēlu Svētajā Garā», tad vēlāk, lai novērstu jebkādus hierarhiskus priekšstatus par Svēto Trīsvienību, tā ieguva pašreizējo formulējumu. [1] | |
| lasīt tālāk » | |
Fotogaleriju jaunumi
