Luters, mūzika un dziedāšana 

«Mūzika padzen velnu un dara ļaudis priecīgus», sacījis Mārtiņš Luters, cilvēks, kurš ne vien atstājis neizdzēšamas pēdas pasaules teoloģiskās domas attīstībā, bet arī būtiski ietekmējis Eiropas mūzikas attīstību. Luters raksta, ka viņa dzīvē mūzikai ir tūlīt nākamā vieta pēc teoloģijas (vēstule Ludvigam Zenflam, 1530)[1]. Pats viņš bijis skanīgas balss īpašnieks un labprāt dziedājis, sevi pavadīdams ar lautu. Būdams vispusīgi izglītots, Luters labi pazinis mūzikas stilus. Jau bērnībā Eizenahas latīņu skolā viņš iepazinis mūzikas teoriju, dziedājis Sv. Georga baznīcas korī, kopā ar skolas biedriem muzicējis bērnu korī. Studiju laikā līdzās teoloģijai Luters apguvis arī dziedāšanu un kontrapunktu (polifoniju). Vēlāk Luters kontaktējies arī ar sava laika ievērojamiem komponistiem, piemēram, Ludvigu Zenflu, augsti vērtējis arī ievērojamo polifonijas meistaru Žoskēnu Deprē. Atšķirībā no Šveices reformatoriem Žana Kalvina un Huldriha Cvinglija, kas pret mūziku izturējās piesardzīgi, Luters uzskatīja, ka tā ir «iedarbīgs līdzeklis pret dusmām, ķildām, ienaidu, skaudību, savtību, rūpēm un bēdām», ko viņš vairākkārt uzsvēris Baznīcas dziesmu grāmatām rakstītajos priekšvārdos.

lasīt tālāk »
Luters un lūgšana – garīgās dzīves pamats 


Edmunds Vizla, mag. Theol.

‍Par Mārtiņu Luteru runāts ir daudz. Viņš neapšaubāmi bija viens no sava laikmeta izcilākajiem cilvēkiem, sarežģīta un spilgta personība. Mūks un dumpinieks, tautas un reliģiskas kustības iedvesmotājs, daudzu mīlēts un vēl vairāk ienīsts. Bet visu lielo notikumu, kas mainīja ne tikai Eiropas, bet visas pasaules vēsturi, ēnā paliek kāda vienkārša patiesība, kāds fakts, par ko bieži vien piemirstam, kad domājam par Mārtiņa Lutera Reformāciju. Mārtiņš Luters bija kristīgs baznīcas cilvēks, kurš tāpat kā jebkurš cits kristietis, dzīvoja ne tikai pasaulīgo dzīvi ar visām tās cīņām, priekiem un bēdām, bet arī ļoti daudz laika veltīja savas dvēseles vajadzībām un garīgajai cīņai. Atmetot visu citu, kas sacīts par Reformāciju un Luteru, paliek pāri tikai kristīgs cilvēks, kurš vēlas sastapties ar savu Pestītāju caur tiem līdzekļiem, ko Viņš mums visiem ir atstājis un novēlējis. Lūgšana kā vēršanās pie Dieva, kā saruna ar Viņu, kā ceļš atpakaļ uz Tēva mājām, ir bijusi Luteram vienmēr dārga un tuva, un viņš vienmēr arī citus aicinājis to lietot.

 
lasīt tālāk »
Makss Vēbers par luterisko ētiku un kapitālisma garu 



Tālis Freimanis, evaņģēlists

‍Vācu zinātnieks Makss Vēbers (1864 – 1920) pazīstams kā viens no ievērojamākiem 19. gs. beigu – 20. gs.sākuma sociologiem. Vispusīgi izglītots, viņš vienādi labi orientējās politekonomijā, tiesībās, socioloģijā un filozofijā, kā arī bija ekonomikas, politisko teoriju, reliģijas un zinātnes vēsturnieks.

Mūsu interese par šo zinātnieku saistās ar viņa luterisma mantojuma novērtējumu no netradicionāla, mums neierasta skatupunkta, proti, ietekmes uz ekonomiskajiem procesiem kapitālisma attīstībā tā nostiprināšanās periodā, 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.

Makss Vēbers savā galvenajā darbā „Protestantisma ētika un kapitālisma gars” apskata luterisma, kalvinisma, piētisma, metodisma un anabaptisma ētiku, pretstatā Romas katoļu ētikai. Šajā referātā, sakarā ar Reformācijas 500 gadu jubileju, aprobežosimies tikai ar Vēbera luterisma ētiku.
 
lasīt tālāk »
No Lutera Akadēmijas absolventes Martas Kaliksones bakalaura darba (2016) 
Mācītājs un profesors Roberts Feldmanis reiz sacījis: “Liturģija ir izdziedātā ticība.” Šādi izteikumi pamatoti gan Baznīcas teoloģijā, gan Baznīcas vēsturē. Dievkalpojums saskaņā ar Kristus apsolījumu ir Dieva atklāsme, Viņa klātbūtne. Tā kā Svēto Rakstu teksti ir negrozāmi, tad tieši liturģiskie teksti ir tie, kuros jau sākumos izpaudās Baznīcas mācība. Līdzās sprediķim tas bija nozīmīgākais veids, kā dogmās formulētas patiesības darīt zināmas, ticamas un lūdzamas visiem ticīgajiem.

Raksturīgs piemērs ir doksoloģija «Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam», kas noslēdz ikvienu dievkalpojumā lietoto psalmu. Pēc sava teoloģiskā satura tā ir dogmatisks apkopojums Dieva atklāsmei saviem ticīgajiem. Reizē tā ir formulēta dievkalpojumam raksturīgajā izteiksmē – nevis kā konstatējums, bet kā Dieva teikšana un godināšana. Doksoloģijas formulējumam ir arī liturģiska vēsture, kas izriet no sava laika dogmatiskajiem akcentiem. Ja sākumā tā tika izteikta dinamiskā (tādu raksturojumu lieto liturģijas vēsturnieki, piem., luterāņu teologs Viljams Nāgels) formā «Gods lai ir Tēvam caur Dēlu Svētajā Garā», tad vēlāk, lai novērstu jebkādus hierarhiskus priekšstatus par Svēto Trīsvienību, tā ieguva pašreizējo formulējumu. [1]

lasīt tālāk »
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
 
Богослужение
на русском языке:
 воскресенье 16.00
Подробнее
Tezē lūgšanas

notiek sestdienās 18.00
(ieeja no Cēsu ielas)
Uzzini vairāk

Sk.Tezē lapu arī
facebook.com

 
Pirmslaulību kurss

Pieteikšanās: guntars.dimants@lelb.lv
Uzzini vairāk


Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma

Jauniešu vakari

sestdienās 16.00
Uzzini vairāk:
jauniesugertrude
@gmail.com
,
20047084 (Dace)

Sk. arī facebook
 
Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Uzzini vairāk
 


Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu dienas centrs „Paaudzes”
gaida apmeklētājus un arī palīdzīgas rokas
Lasīt vairāk


Noderīgas tiešsaites


Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca








Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!

/Livars/

livars.blogspot.com

2017. gada 17. decembris
Vārdadienas: Hilda, Teiksma
Nedēļas lozungs
"Sataisiet Kungam ceļu; redzi, Kungs Dievs ar spēku nāk!"
(Jes 40:3, 10)

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast
Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē


Sk. mūsu lapu arī
facebook.com
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »