Galerijas » Ticības atjaunošanas svētki. Reformācijas diena
Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. (1Kor 3:11)
Svinot Reformācijas dienu 31.oktobrī, iepazīstinām ar Lutera rozi – vienu no zināmākajiem ģerboņiem pasaulē.Tas bijis ne tikai Mārtiņa Lutera personīgais zīmogs, bet cauri gadsimtiem kļuvis par simbolu visai luteriskajai baznīcai.Pats Luters par zīmoggredzena skici, ko 1530. gadā saņēma no Saksijas prinča adjutanta, rakstījis šādi:“Vispirms, sirds vidū ir jābūt melnam krustam, sirdij tās parastajā krāsā. Tas man atgādinās, ka ticība Krustā Sistajam mūs glābj, jo, ja tu ticēsi savā sirdī, tu būsi taisnots.”Lai gan krusts ir melns, un tas mūs nogalina un rada sāpes, tas tomēr ļauj sirdij palikt tās dabīgajā krāsā (sarkanā); tas neizposta sirds raksturu, tas nenogalina sirdi, bet uztur to pie dzīvības. Jo „taisnais no ticības dzīvos” – no ticības Krustā Sistajam.Šāda sirds ir izvietota baltas rozes centrā, lai liecinātu par to, ka ticība rada prieku, mierinājumu un mieru. Citiem vārdiem, Dievs novieto ticīgos baltā, laimīgā rozē, kur tiem ir miers un prieks, „tāds miers, kādu pasaule nevar dot”. Tādai rozei jābūt baltai, nevis sarkanai, jo baltā ir gara un eņģeļu krāsa.Šāda roze ir novietota debeszilā laukumā, jo šāds prieks, kas rodas garā un ticībā, ir sākums nākotnes priekam debesīs. Jau daļēji to piedzīvojam šeit, un to palīdz izjust cerība, lai gan tas pilnībā netiek atklāts.Ap šo lauku ir zelta gredzens (aplis), jo debesīs šīs svētības ilgs mūžīgi un nekad nebeigsies. Tās ir daudz dārgākas nekā jebkāds cits prieks vai laba lieta. Tāpat kā zelts ir augstākais un vērtīgākais metāls.
Lutera sarakstītā Augsburgas ticības apliecība ir luterāņu baznīcu mācības pamatā. Luters izveidoja Mazo Katehismu (arī Lielo Katehismu), kas vienkāršā veidā runā par galveno ticībā. Viņš ir uzrakstījis pirmās baznīcas dziesmas vācu valodā. Viņa korālis „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” ir viens no pazīstamākajiem un ir Latvijas Ev. Lut. baznīcas himna. 12 gadus Luters tulkoja Bībeli vācu valodā. Tā pamudinot to darīt arī citās valodās. Pēc Lutera Bībeli latviski tulkoja arī mācītājs Ernests Gliks.
Tomēr nozīmīgākais ir tas, ka viņš izgaismoja skaidro un paradoksālo Evaņģēlija vēsti — ka katra cilvēka taisnošana notiek bez nopelna — ticībā uz Jēzu Kristu.
Kur ir Kristus, tur ir patiesās dzīvības augļi, tur netaisnība top atmaskota un atspīd dzīvības gaišums.
“Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo Viņš tos atpircis Kristū Jēzū.” ( Rm 3:24)