“Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet, ja mirst, tas nes daudz augļu.” (Jņ 12:24)
Gavēņa laika Ciešanu svētdienā mācāmies Jēzus līdzību par kviešu graudu. Jēzus salīdzina sevi ar kviešu graudu.
Tas tiek iesēts zemē, kur tam ir jāmirst, lai pēc kāda  laika uzdīgtu un izaugtu par vārpu, kas pilna ar daudz graudiem.
Katrs no graudiem ir jauna sēkla, kas krīt zemē un var dot dzīvību jaunai vārpai ar daudz jauniem graudiem.
Kristus mūs ir atradis, atvēris mūsu sirdis ar Dieva vārdu, Viņš mūs kā labo sēklu ir sējis pasaulē, lai mēs sētu Dieva vārdu. 
"Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3:16)