Jēkabs un Ēzavs – neparasto dvīņu piedzimšana un gardais lēcu virums.
Svētdienas skola. 23. oktobris 2016.
Īzāks mantoja Ābrahāma ganāmpulkus, kalpus un kalpones. Viņš mantoja arī Dieva svētību. Rebeka kļuva par māti dvīņiem, diviem dēliem. Pirmdzimtajam uz rokām un kājām bija matiņi, viņa vārds bija Ēzavs. Viņš bija viss sarkans kā spalvains mētelis. Bet Jēkabam bija gluda āda. Ēzavs kļuva par mednieku, savukārt Jēkabs palika telšu pilsētiņā, ganīja lopus un apstrādāja zemi. Ēzavs, lai dabūtu lēcu virumu, apsolīja Jēkabam atteikties no savas pirmdzimtības un Dieva svētības. Rebeka to dzirdēja, tomēr viņa gribēja, lai svētību saņemtu Jēkabs. Un Rebeka ar vilnu apsēja Jēkaba rokas, lai tēvs domātu, ka viru atnesis Ēzavs. Tā arī notika. Un Īzāks svētīja Jēkabu: Lai Dievs tev dod visu, kas tev virs zemes nepieciešams. Lai ir svētīts, kas tevi svētī!
Tūlīt pēc medībām pārnāca Ēzavs un lūdza svētību, bet tēvs to bija jau atdevis brālim Jēkabam. Tāpēc Jēkabam bija jābēg no mājām uz Hārānu pie sava tēvoča Lābana. Un jāpaliek tur līdz brāļa dusmas norimstas.
"Ticībā Īzāks nākotnei svētīja Jēkabu un Ēzavu." ( Ebrejiem 11:20)
Paldies visiem, kas piedalījās Bībeles stāsta apgūšanā: Jānim – par Bībeles stāsta lasījumu, skolotājai Ilzei – par spēlēm, Martai un Katrīnai – par galda klāšanu, Robertam, Matīsam, un Rolandam – par Bībeles stāsta varoņu ceļa iepazīšanu. Un pāri visam paldies Dievam Tēvam, Dievam Dēlam un Svētajam Garam par Svētdienas skolu – Mīlestības Dāvanu mūsu Baznīcā.
