Redaktora sleja
Ceļā ar Dieva svētību
Fotogalerija
“Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!” (1Tes 5:21)
Gaujaslīči, 2025
Mēs dzīvojam laikā, kad katrs piedāvā savu versiju par to, kas ir labs un kas slikts. Televīzija, sociālie tīkli, influenceri, sabiedriskie viedokļu līderi – visi runā skaļi. Viedokļu daudzveidība pati par sevi nav slikta, bet tā var radīt troksni, kurā vairs nav dzirdama patiesība.
Apustulis Pāvils raksta:
“Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!” (1Tes 5:21)
Šie vārdi nav tikai aicinājums prāta kritikai, bet aicinājums uz garīgu modrību. Tie aicina mūs būt nevis pasīviem patērētājiem, bet garīgi nobriedušiem cilvēkiem, kuri prot atšķirt gaismu no tumsas, patiesību no pievilšanas. Tieši tāpēc šis uzdevums ir arī audzinošs – tas veido cilvēka raksturu.
Lai saprastu, kas ir “labs”, mums jāatgriežas pie Labā avota – pie Dieva. Mūsdienu kultūra bieži iedveš domu, ka labs ir tas, kas “liek man justies labi”. Bet Jēzus saka:
“Neviens nav labs – vienīgi Dievs.” (Lk 18:19)
Un vēl rakstīts:
“Dievs ir gaisma, un Viņā nav it nekādas tumsas.” (1Jņ 1:5)
Patiesa labuma jēdziens nav relatīvs vai mainīgs. Tas ir sakņots Dieva būtībā. Mārtiņš Luters savā Hauspostille (1530) raksta:
“Dievs ir labs... Viņš mums dod ne tikai laicīgas lietas, bet arī Evaņģēliju, Kristu un mūžīgo dzīvību.”
Tāpēc, kad pārbaudām, kas ir labs, mēs to darām nevis pēc modes vai vairākuma balsojuma, bet pēc Dieva rakstura. Kā mēraukla mums ir Svētie Raksti, Kristus dzīve, un Svētā Gara darbs mūsu sirdī.
Grieķu vārds, ko Pāvils lieto – dokimazō – nozīmē “pārbaudīt, izvērtēt, testēt autentiskumu”. Bībelē šis vārds tiek attiecināts uz:
“Sātans izliekas par gaismas eņģeli.” (2Kor 11:14)
“Sirds ir visviltīgākā no visa, un samaitāta.” (Jer 17:9)
“Nepārbaudiet ikvienu garu, vai tas ir no Dieva.” (1Jņ 4:1)
“Viņi ik dienas pārbaudīja Rakstos, vai tas tā ir.” (Ap.d. 17:11)
Piemērs:
Iedomāsimies jaunu cilvēku, kurš meklē dzīves jēgu un atrod “influenceru” kontu, kurš runā par mīlestību, brīvību un spēku – bet aicina uz egoismu, nevis upurgatavu mīlestību. Šādu vēsti vajag pārbaudīt. Ne viss, kas spīd, ir zelts.
Apustulis Pāvils mudina:
“Būdami Dieva, mīļotie bērni, dariet tāpat kā Viņš un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis...” (Ef 5:1–2)
Kristus ir ne tikai Glābējs, bet arī piemērs. Viņa dzīvē mēs redzam, kā izpaužas patiesais labums:
Šodien tas nozīmē: būt godīgam, sargāt vājos, atteikties no atriebības, būt žēlsirdīgam. Kristus ceļš nav ceļš ar vismazāko pretestību. Tā ir “šaurā taka”, kas prasa drosmi un kalpojošu sirdi.
Luters raksta:
“Ticība nav stāvēšana dīkā – tā darbojas caur mīlestību.” (Komentārs par Gal 5:6)
Ticība nav statiska pārliecība. Tā ir dzīvs spēks, kas dzen cilvēku ārpus sevis – pretī tuvākajam.
Un viņš piebilst:
“Labi darbi nepadara cilvēku taisnu, bet taisnais dara labus darbus. Tāpat koks nenes augļus, lai kļūtu par labu koku, bet nes augļus, jo tas jau ir labs koks.” (Homīlija par Rom 3)
Tāpēc mēs darām labo nevis tāpēc, lai mūs pieņemtu Dievs, bet tāpēc, ka Viņš jau mūs ir pieņēmis Kristū. Kalpošana tuvākajam ir Evaņģēlija atspulgs dzīvē.
Šodien daudzos gadījumos “labais” tiek pārdefinēts:
Tas izraisa garīgu badu. Cilvēki vairs netic, ka pastāv kaut kas patiesi īsts. Taču ilgas pēc taisnības un patiesas mīlestības paliek, pat neticīgo sirdīs. No tā cieš visa sabiedrība – arī tie, kas sevi uzskata par “brīviem no reliģijas”.
Kristietis šādā pasaulē ir zīme. Dzīvs atgādinājums, ka labums pastāv. Un tam ir vārds – Jēzus Kristus.
Britu domātājs Os Giness, kristīgs intelektuālis, savā grāmatā Our Civilizational Moment raksta:
“Mēs dzīvojam civilizācijas brīdī – dziļas krīzes laikā, kas pārbauda mūsu sabiedrības dziļākos pamatus. Jautājums nav, vai būs jāsaskaras ar norēķinu, bet – vai mēs būsim tam gatavi.”
/“nav jautājums – vai pienāks atmaksas stunda, bet – vai būsim tai gatavi.”/
“We are living in a civilizational moment — a time of profound crisis that tests the very foundations of our society. The question is not whether we will face a reckoning, but whether we will be ready.”
Šis brīdis nav tikai kultūras neskaidrība. Tā ir civilizācijas krīze, kur tiek aizmirsta patiesības mēraukla. Bez Dieva, bez Kristus, sabiedrība zaudē spēju saprast, kas ir labs. Paliek vienīgi spēks, ideoloģija, personīgās iegribas.
Giness uzsver:
“Kristīgā ticība nav tikai personīgi pārveidojoša – tā uztur/saglabā civilizāciju.” /“Tā ne tikai pārveido cilvēku, bet arī sargā sabiedrību no sabrukuma.”/
“Christian faith is not only personally transforming — it is civilizationally preserving.”
Tātad kristīgā ticība glābj ne tikai cilvēku, bet arī sabiedrību. Tā sargā no sabrukuma. Tā ir gaisma, kas vēl rāda ceļu, pat ja daudzi izvēlas tumsu.
Pāvila vārdi – “Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs” – šodien izskan kā pravietisks brīdinājums. Bet arī kā cerības gaisma. Dievs mums nav atstājis tumsā – Viņš ir devis Savu Vārdu, Savu Dēlu un Savu Garu. Mēs varam pārbaudīt. Un mēs varam paturēt to, kas ir labs – to, kas saskan ar Kristu, kas atnes augļus, kas ceļ mīlestību un cerību.
Kungs, Tu esi visa labā avots.
Palīdzi mums atpazīt Tavu balsi šajā pasaules trokšņu un maldu jūklī.
Dāvā mums Gara gudrību, drosmi pārbaudīt un pazemību atzīt kļūdas.
Lai Tavs vārds ir mūsu gaisma, un Tava mīlestība mūsu ceļš.
Āmen.
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468