Mūsu partnerdraudzei Igaunijā – 100

Aizraujošā nedēļas nogale sākās ar dzelzceļa stacijas ēkā izvietotā Nõmmes muzeja apmeklējumu, kura ekspozīcija sastādīta no vēsturiskajiem priekšmetiem un dokumentiem, ko muzejam dāvināja vietējie iedzīvotāji, kā arī eksponātiem no Tallinas muzeja, kur glabājas pirmā Nõmmes muzeja kolekcija. Tam sekoja sadraudzības vakariņas ar iespēju sēdēt pie vēsturiski nozīmīga galda, pie kura savulaik tika parakstīts Igaunijas Republikas neatkarības manifests (Manifest Eestimaa rahwastele – Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem), kura pirmā publiskā nolasīšana notika 1918. gada 23. februārī Pērnavā. Sveicot klātesošos Miera draudzes locekļus un viesus, mācītājs Ove Sanders uzsvēra attiecību nozīmīgumu, jo esam radīti attiecībām ar Dievu un līdzcilvēkiem. Bez cilvēciskajām attiecībām – ģimenes, draugiem, ticības brāļiem un māsām, partneriem, darbabiedriem – mūsu dzīvei nav vērtības. “Gudrs tas cilvēks, kurš attiecībām piešķir lielāku nozīmi nekā lietām.” /Max Lucado/

Sestdienas priekšpusdienā Rahu dievnamā notika Nõmmes Miera draudzes un baznīcas simtgadei veltītās vēsturnieka Piita Rohtimetsa grāmatas “Sada aastad onnistatud teenumist (Simts gadi svētīgās kalpošanas)” prezentācija. Pasākumā ar priekšlasījumiem par Miera baznīcas un draudzes vēsturi un grāmatas tapšanas gaitu uzstājās mācītājs Ove Sanders, vēsturnieks Leho Lõhmus, grāmatas autors un Nõmmes kopienas aktīvists Tiits Kruusalu. Prezentācijas noslēgumā interesentiem bija dota iespēja iegādāties autora parakstītus grāmatas eksemplārus.

Kļūdama par Tallinas administratīvo vienību, Nõmme saglabāja zināmu neatkarību, tai ir sava vietvara un mazpilsētām raksturīgā iedzīvotāju kopdzīve, kuras neatņemamā sastāvdaļa ir Rahukirik. Pašvaldība sniedz atbalstu Miera draudzes realizētajiem projektiem, savukārt baznīca iesaistās vietējās komūnas organizētajos pasākumos. Šoreiz tie bija Nõmmes dziesmu un deju svētki, kas sestdienas pēcpusdienā iesākās ar svētku karoga iesvētīšanu Rahu dievnamā.

1926. gadā aizsāktā Dziesmu svētku tradīcija pēc desmit gadiem, mainoties politiskajiem apstākļiem, tika pārtraukta. To atjaunoja tikai 2018. gadā, pievienojot arī deju programmu. Piekto Nõmmes dziesmu un deju svētku dalībnieki gājienam pulcējās pie vidusskolas, lai pa priekšpilsētas ielām dotos uz svētku norises vietu – Brīvības parku. Skatītāju aplausu atbalstīti, uz brīvdabas estrādes skatuves kāpa kori, bērnu un senjoru deju kopas, sniedzot rūpīgi iestudētus priekšnesumus.

Svētdienas rīts ierasti sākās ar dievkalpojumu, šoreiz divkārt svinīgu – Svētā Gara svētkiem un Rahukirik simtgadei veltītu. Kopā ar Nõmmes Miera draudzes mācītāju Ove Sandersu un palīgmācītāju Mareku Alveus dievkalpojumā kalpoja Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Urmas Viilma. Mācītājs Ove Sanders, savā svētrunā (Jņ 14:23) uzsvēta, ka “Baznīca nav cilvēku pūliņu un dievbijības rezultāts (lai gan tā visa nozīmi mums nevajadzētu noniecināt!), bet gan Svētā Gara unikālās darbības auglis. Tāpēc mēs šodien gribam pienest īpašu pateicību Svētajam Garam, un, protams, arī Kristum par Viņa mīlestību un par Viņa Tēva žēlastību – svētajai Trīsvienībai, kas ir bijusi tik devīga šeit Nommē (..).

Mēs visi lūdzamies. Visa Kunga baznīca lūdz, un visa pasaule lūdzas. Tāpēc lūgsim par mūsu draudzi un visu mūsu baznīcu (..) Lūgsimies par Ukrainu, kā arī par visiem cilvēkiem, kas cieš zem dažādiem politiskajiem režīmiem. Lai mūsu lūgšanās ir vieta slimajiem un veselajiem, bēdīgajiem un priecīgajiem. “Esi zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību!” (Jer 29:11)

(..) “Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mt.5:9) Šie vārdi tika īpaši uzsvērti teju pirms simts gadiem, kad mūsu baznīca tika iesvētīta par piemiņu Tartu Miera līgumam. Tie ir vārdi, ko redzam mūsu baznīcas simbolos un, es ceru, ne mazāk – draudzes ikdienas dzīvē, mūsu katra dzīvē un sirdīs.

Jēzus runā par miera radītājiem un miera nesējiem. Ne tikai par miera prasītājiem un pieprasītājiem vai tiem, kas vienkārši augsti vērtē mieru. Šie vārdi aicina mūs aktīvi strādāt miera labā un tā vārdā. Mūsdienu pasaulē, lai atbildētu uz šo aicinājumu, ir vajadzīga gudrība, un tikpat daudz drosmes. (..) Bet, tāpat kā mums ir vajadzīgs miers starp cilvēkiem un tautām, mums ir vajadzīgs miers arī cilvēku attiecībās un sirdīs.

Ir vairāki veidi kā varam rast šo mieru. Pirmais no tiem ir saistīts ar pacietīgu un samierniecisku prātu, kas izriet no Kristus Gara un viņa piemēra. Kristus mūs aicina ņemt Viņa jūgu un mācīties no Viņa, jo Viņš ir lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, (Mt 11:29) tad mēs atradīsim atvieglojumu savām dvēselēm. 

Svarīga loma miera iegūšanā ir lūgšanai – lūgšanā mēs varam rast mieru un izlīgumu sevī. Izlīgumu ar Dievu, izlīgumu savā starpā un izlīgumu sevī. Tad mēs pieredzēsim, ka cilvēka dzīve, viņam esot mierā (ar Dievu, cilvēkiem un sevi), būs patiesa un efektīva miera sēšana un svētība.

Es pievienošu vēl vienu svarīgu attieksmi, bez kuras būs grūti staigāt miera ceļus un citus aicināt tam pievienoties. Tā ir attieksme pret dažādiem viedokļiem un spēja saskatīt dažādās krāsas starp balto un melno, pustoņus un pat ceturtdaļtoņus. Ja mēs spēsim atteikties no duālistiskā skatījuma uz dzīvi un reliģiju vai vismaz novirzīties no tā un būt žēlsirdīgi viens pret otru, tāpat kā Dievs ir žēlīgs pret mums, atstājot visus cilvēkus, viņu domas, izpausmes un darbus Tā Kunga žēlastībai un žēlsirdībai, tad mēs būsim spēruši lielu soli uz priekšu, miera ceļus ejot. Tā varētu būt pilnība, uz kuru mūs ir aicinājis mūsu Kungs Jēzus: “Topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mt 5:48)

Turklāt Jēzus mūs sauc par Dieva bērniem. Patiesi, Viņš mūs sauc arī par saviem brāļiem un māsām. Sv. Jānis mūs aicina ieraudzīt, cik daudz mīlestības Tēvs mums ir dāvājis: “Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi mēs arī esam.” (1Jņ 3:1) Sv. Pāvils papildina, sakot: “Bet, ja bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki.” (Rom 8:17) Tas nozīmē, ka to, ko Dievs mums dāvā no savas tēvišķās mīlestības un labestības, Viņš dod mums kā svētību jau šajā dzīvē, kā arī mūžīgo dzīvi debesīs.

Tas noteikti ir kaut kas tāds, kas mums un visai draudzes kalpošanai piešķir mērķi un spēku. (..) Lai gan to ir grūti izteikt vārdos, kristieši jau gadsimtu gaitā ir pieredzējuši, ka Dieva sniegtā svētlaime, miers un stingra ticība un pat mūsu apziņa, ka esam mīlošā Tēva bērni, ir tas, ko mēs varam baudīt jau šajā dzīvē. Tas ir mūsu dzīves pamats, cerība un spēks, kas mūs nes. Tāpēc katra baznīca un draudze ir kā Debesu priekštelpa, kur mēs varam sajust, kas mūs sagaida Dieva troņa priekšā Viņa mūžīgajā Templī. Lai Nõmme Rahu baznīca un tās draudze ir tāda Debesu priekštelpa līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanas brīdim! Vieta, kur miera nesēji var pulcēties, lai saņemtu mūžīgo Dieva bērnu svētlaimi un prieku, saņemdami šeit šīs dāvanas, un sniegtu tās daudziem. Lai svētā un žēlsirdīgā Trīsvienība mūs šajā ziņā palīdz un svētī!” (māc. Guntara Dimanta tulkojums no angļu. val.)