Kas ir patiesība?* Mt 7:15-20
Pasaulē nav nekā jauna, arī Romas ieceltais Jūdejas pārvaldnieks Poncijs Pilāts Jēzum jautāja: “Kas ir patiesība?” Mūsu uzdevums nav rakāties daudzo piedāvāto patiesību klāstā. Mēs esam aicināti turēties pie patiesības, kas pieder Dievam. Psalmā ir sacīts: “Galvenais Tavos vārdos ir patiesība!”3 Un Jēzus par sevi sacīja: “Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.”4 Atrasties patiesībā, nozīmē turēties pie Evaņģēlija vēsts un apustuļu mācības. Runādams par neskaitāmajiem pretendentiem uz patiesību, Jēzus sacīja: “(..) tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.” Tie ir patmīlīgi, paštaisni un kaislību pārņemti cilvēki. Jēzus vārdiem runājot, lai cik intriģējoša un adrenalīnu raisoša avij varētu būt vilka sabiedrība, tā neizbēgami beidzas ar nāvi. Apustulis Jānis evaņģēlija ievadā raksta: “Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.”5 Patiesības izšķirošā atšķirība ir atrodama vārdā dzīvība.
Uz absolūtu patiesību var pretendēt vienīgi tā, kas nes mieru un dāvā dzīvību, kas glābj. Tādejādi Jēzus sacītais nav nemaz tik sarežģīts – tā centrā ir jautājums par to, kam mēs uzticamies un kurp virzās mūsu dzīve. Jēzus mūs aicina nākt pie Tēva, kurš ir patiesās dzīvības avots. Turklāt Jēzus pats ir ceļš, kurš ved pretī šim mērķim. Viņā nav grēka, lepnības vai varas kāres, kas piemīt mūsdienu “praviešiem”. Jēzus nemeklē cilvēku godu un slavu, Viņš ir nācis meklēt un izglābt pasaules gara pievilto un paverdzināto. Kā citviet Jēzus saka: “Kāds ieguvums cilvēkam, ka viņš iemanto visu pasauli, bet sevi pašu pazudina vai nodara sev ļaunumu?”6 Nav nekā postošāka, kā dzīvot ārpus Dieva patiesības. Vai mazums ir tādu, kas jau piedzīvojuši viltus patiesību sekas savā dzīvē, kas nodarījuši sev pāri, klausoties “patiesības” zinātājos interneta dzīlēs! Tas, kurš pats ir nomaldījies, spēj vienīgi ievest maldos arī citus.
Apustulis Pēteris raksta: “Kas grib dzīvi mīlēt un redzēt labas dienas, lai attur mēli no ļauna un lūpas no viltus runām, lai novēršas no ļauna un dara labu, lai meklē mieru un pēc tā dzenas.”7 Dieva patiesība mūs ved uz mieru un prieku ticībā, kā apustulis Pāvils saka: “Gara auglis ir: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība.”8
No šīs Dieva žēlastības un dāvanām mūs grib aizvilināt pasaules gars un tā pārņemtie cilvēki. Tāpēc raudzīsim, “ka neviens mūs nepieviļ ar cilvēciskās gudrības tukšo maldināšanu, kas pamatojas cilvēku iedibinātajās tradīcijās un pasaules pirmspēkos, bet ne Kristū.”9 Būsim nomodā ne tāpēc, lai tiesātu tos, kas pārgalvībā un nespēka krituši pasaules apmātības gūstā, bet, lai pasargātu sevi un savus bērnus no pasaules gara iznīcības. Kristus mūs ir aicinājis savā kopībā un Viņa klātbūtnē mēs esam pasargāti. Nāksim pateicībā un bijībā pie mūsu Kunga galda, lai saņemtu patiesību.
Āmen.
