Jāzeps un Marija deva jaundzimušajam bērniņam vārdu Jēzus. Tas nozīmē Pestītājs. Dieva eņģelis tā Marijai bija teicis. Jēzu nesa Jeruzalemes dievnamā svētīšanai. Jāzeps un Marija tur pielūdza Dievu un pateicās Viņam par bērniņu. Viņi atnesa divus baložus. Tajā dienā dievnamā bija arī kāds sirms vīrs, vārdā Simeons. Viņš ticēja Dieva apsolījumam un gaidīja Pestītāja atnākšanu. Kad Jāzeps un Marija dievnamā ienesa Jēzus bērniņu, Simeons zināja, ka tagad Dieva apsolījums ir piepildījies. Priecīgs viņš ņēma rokās bērnu un slavēja Dievu: “Es esmu redzējis Pestītāju!” Jāzeps un Marija bija pārsteigti par šiem vārdiem. Tad pienāca praviete Anna. Viņa lūdza Dievu un slavēja Dievu par Pestītāja dzimšanu. (vairāk – Lūkas 2: 21-38)
"Šī ir tā diena, ko Tas Kungs ir devis. Priecāsimies un līksmosim! " (Ps 118:24)
Katra jauna diena mums jāsaņem kā dāvana. Un, tāpat kā mēs priecājamies par tām dāvanām, ar ko mūs apveltī vecāki, draugi, radi svētkos un svinamās dienās, tā arī vēl vairāk mums jāpriecājas par katru Dieva dotu dzīves dienu. Lūdzam un pateicamies. Katra jauna diena nāk ar savu apsolījumu un cerību. Lūgšanā pateicamies, ieklausāmies Dieva Vārdā, izmēģinām spēkus krustvārdu mīklā par Simeona satikšanos ar Jēzu. Skolotāja Ilze kopā ar bērniem sarūpē gardas karstmaizītes. Rolands, Rodrigo, Ričards un Sofija ar prieku izkustās. Atceramies un uzticamies – Jēzus ir ceļš, patiesība un dzīvība.