Nodarbības tēma: "Ticība ir cerības pamatā".
„Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja.
Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot.
Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām.
Tad viņš sauca: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!"
Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: "Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!"
Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja:
"Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Tas atbildēja: "Kungs, ka es varu redzēt."
 Tad Jēzus viņam sacīja: "Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi."
Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.”
( Lūkas Evaņģēlijs 18: 31-43)

‍Šis Bībeles teksts liek mums aizdomāties par to, cik ļoti svarīgi ir ticēt un paļauties uz Dievu, un kā Dievs piepilda mūsu lūgšanas.