2020. gada 30. novembris
Vārdadienas:
Andrievs, Andrejs, Andris
Tā saka Pulku Kungs – kas aizskar
jūs, tas aizskar Viņa acuraugu.
(Zah 2:12)

Kas apsūdzēs Dieva izredzētos?
– Dievs tos attaisno.
(Rm 8:33)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
Ceturtdienas dvk decembrī nenotiek


Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
Uzzini vairāk >>
Atcelts līdz turpmākajam
paziņojumam


Iesvētību kurss
trešdienās 19.00
baznīcas mazajā zālē
Uzzini vairāk >>

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Konsultācijas un atbalstu

sociālo problēmu risināšanā
iespējams saņemt katra mēneša
2. svētdienā no 10.00 līdz 11.00 baznīcas priekšnamā (narteksā)

Tālr. 26331770 (Alda)

Tenerife – mūžīgā pavasara sala

 DSC09234a_25  
Iekārtojušies mums atvēlētājā dzīvoklītī, devāmies apkārtnes izpētes gājienā un vispirms lejup pie okeāna, lai pagulšņātu siltajās smiltīs un noskalotu ceļa nogurumu sāļajā, dzidrajā ūdenī.

Tenerife ir vulkāniska sala, tās centrā paceļas gandrīz četrus tūkstošus metru augstā Teides vulkāna virsotne. Teide ir dusošs vulkāns, pēdējais izvirdums notika pagājušā gadsimta sākumā, bet pirms aptuveni 150 tūkstošiem gadu salu satricināja sprādzienveida izvirdums, kā rezultātā līdzās pašreizējam vulkānam izveidojās gleznainā kaldera Las Kanjadas. Lai redzētu šo un citus salā rodamos dabas brīnumus, vienu dienu ar ekskursijas autobusu devāmies augšup kalnos un pēc pusotras stundas brauciena sasniedzām varenā vulkāna pakāji, kur skatam pavērās ainava, kas gluži labi noderētu kā ilustrācija Dž. Tolkīna grāmatai “Gredzenu pavēlnieks”. Acu priekšā, tuksnešains un draudīgs, vairāku kvadrātkilometru platībā pletās milzīgs lavas lauks, kam gar malām un pāri stiepās asi robotu klinšu grēdas, pārsteidzot ar formu un nokrāsu dažādību.

Vulkāna izvirdumi ne tikai laika gaitā veidojuši un pārveidojuši salas ainavu, tā augstā virsotne arī būtiski ietekmē salas klimatu, aizturot no ziemeļiem plūstošos mākoņus. Tādejādi salas dienvidu daļā saulaino dienu ir daudz vairāk nekā tās ziemeļu pusē, kur biežāk līst lietus un veidojas labvēlīgi apstākļi lauksaimniecības attīstībai. Augstāk kalnos šeit audzē kartupeļus – īpašu Kanāriju salu šķirni, kas pēc garšas ir ievērojami saldāka par mūsu laukos audzētajām. Savukārt ielejās, pasātu vējiem uzpūšot, šalko neskaitāmu banānaugu milzīgā lapotne.

Salas ziemeļu daļā apmeklējām Garačiko pilsētu, kas līdz 1706. gada vulkāna izvirdumam bija salas galvenā osta. Lavas straumes, kas vairākas nedēļas plūda lejup no kalniem, izpostīja lielāko daļu pilsētas un piepildīja ostas līci. Garačiko nav pludmales, viesnīcu un atpūtnieku pūļu, tāpēc tai izdevies saglabāt savu sākotnējo spānisko kolorītu. Tās vēsturiskajā centrā dominē dievnams ar augstu baltu torni. Dzīvojamās mājas, kas saspiedušās šauru ieliņu malās, rotā tradicionāli kokgriezumiem izgreznoti balkoni. Pamielojušies vienā no pilsētas restorāniem ar vietējā gaumē pagatavotu zivi, devāmies uz Maskas ciematu, līdz kuram vēl pagājušā gadsimta vidū varēja nokļūt vienīgi pa šaurām kalnu takām un kurš pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem kādreiz esot kalpojis par slēptuvi pirātiem. Apkrāvušies ar jūrā salaupītām mantām, raupjie vīri augsto klinšu aizsegā esot devušies uz savu slēptuvi, lai dzīrotu un gatavotos nākamajām cīņām. Un varbūt vēl aizvien kādā no piekrastes klinšu alām savu laimīgo atradēju gaida pirātu paslēptā dārgumu lāde.

DSC09759a_1_25

Tenerifes kūrortzona, kas izveidota salas dienvidu daļā, nedaudz atgādina mūsu Jūrmalu. Arī šeit atsevišķas pilsētiņas ir saplūdušas kopā, veidojot vienotu atpūtas un izklaides teritoriju, kas stiepjas gar okeāna krastu vairāk nekā desmit kilometru garumā. Viesnīcas, lielākas un mazākas, dārgākas un lētākas, neskaitāmi veikali, restorāni un kafejnīcas, baseini, izklaides centri – viss tūristu labsajūtai un maciņu tukšošanai. Pērciet, ēdiet, dzeriet, baudiet!

Kādu pēcpusdienu pa akmeņainu taku uzkāpu tuvējā kalnā. Lejā aiz muguras palika viesnīcu un atpūtas māju mudžeklis, bet priekšā, cik tālu vien sniedzās skats, izpletās zilais ūdens klajums, kas tālumā pie horizonta saplūda ar tikpat zilu debesjumu.

Poļu rakstnieks Staņislavs Lems savā romānā “Solaris” aprakstīja okeānu kā dzīvu, domājošu būtni, kas varena un vientuļa mitinās uz kādas tālas planētas Izplatījuma plašumos. Stāvot Atlantijas okeāna kraujajā krastā tālajā Tenerifes salā un klausoties ritmiskajā viļņu dunā, arī man uz brīdi sāka šķist, ka saulē dzirkstošais ūdens klājs elpo, un ka rakstnieka fantastiskā ideja par dzīvu, sapratīgu okeānu nemaz nav tik fantastiska. Nebeidzamais ūdens plašums, dzīvības šūpulis, kaut kad radīšanas sākumā pār to lidinājās Dieva Gars…

Ceļojumam atvēlētais laiks paiet ātri, līdz gluži negaidīta pienāk prombraukšanas diena. Un atkal koferi, lidostas, Londonas miglainais rīts un visbeidzot – Rīgas sniegotās ielas.

Fotoalbums

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »