Mīlestības pārveidojošais spēks

Lasījums no Mateja evaņģēlija 1:1–8 >>

Šodien, svinot Pļaujas svētkus, esam aicināti uzklausīt un paturēt sirdīs mūsu Kunga evaņģēlija notikumu, ko pierakstījis svētais Matejs. Šajā notikumā mēs lasām, kā Jēzus dziedināja paralizētu cilvēku. Taču ārpus fiziskās dziedināšanas tas mums atklāj arī garīgus procesus mūsdienu dzīvē, kam nepieciešama dziedināšana. Jēzus bieži runāja līdzībās, tai skaitā izmantojot sējas un pļaujas valodu, lai paustu dziļas garīgas patiesības. Nav šaubu, lielākā daļa no mums nedzīvo laukos un ar nopietnu lauksaimniecību nenodarbojas, bet sējas un pļaujas princips ir universāls. Tāpat kā zemnieks sēj vai stāda, cerot uz bagātīgu ražu, tā arī mēs sējam savas rīcības un izvēles sēklas, kas atnes savus augļus. Kā apustulis Pāvils saka: “Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.”¹

Šodienas evaņģēlijs mums apliecina, ka Jēzus ir nācis, lai mūs darītu brīvus no ļaunuma postošā spēka. Mums, saviem sekotājiem, Viņš saka: “Es jūs saucu par draugiem(..) ka jūs ejat un augļus nesat un ka jūsu augļi paliek.”² Darot labu un parādot līdzcietību, mūsu dzīvē top redzams Kristus auglis – mīlestība. Mīlestība, kā apustulis Pāvils saka, “ir pilnības saite”. Mīlestība rada labus cilvēkus, audzina labus bērnus un padara tīkamus ikviena darba augļus. Te gan ir vietā atzīmēt, ka runa ir par Dieva mīlestību, kas spēj dziedināt, pārveidot mūsu un līdzcilvēku dzīvi. Kā to lasām šodienas evaņģēlijā, Jēzum ir spēks un autoritāte mūs darīt brīvus no garīgas “paralīzes” – grēka varas, kas liedz mīlestības tīrumam zaļot un nest bagātu ražu.

Pasaulē, kurā tik bieži esam liecinieki ļaunuma triumfam, piemēram, notiekošajam karam Ukrainā, mums tiek atgādināts par mūsu izvēles un rīcības postošo spēku. Ļaunums sēj ciešanas, bezcerību, vilšanos un atriebību, kas spēj pilnībā paralizēt – padarīt mūs nespēcīgus iestāties par patiesību un dzīvību. Tāpēc, būdami Kristus sekotāji, mēs esam aicināti stāvēt stipri mūsu Kunga dāvātajā brīvībā un būt par labestības un cerības vēstnešiem. Kā apustulis Pāvils rakstīja Timotejam: “Esi apzinīgs pret sevi un mācību, pie tā paliec, jo tā darīdams, tu izglābsi gan sevi, gan savus klausītājus.”³ Evaņģēlijs ir tā mācība – dārgā sēkla –, kas izraisa patiesu, darbīgu ticību. Mēs esam aicināti uzņemt šo dārgo sēklu un iesēt to savos un līdzcilvēku “dzīves laukos”. To darot, mēs skatīsim savas ticības un paklausības augļus ne tikai nākotnē, bet jau šodien, un varēsim pateikties Dievam. Apustulis Pāvils šodienas lasījumā mūs iedrošina uz ticību, pateicību un labiem darbiem, sakot: “Es nemitīgi pateicos par jums savam Dievam par Dieva doto žēlastību jums Kristū Jēzū, ka viņā jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās – jebkurā vārdā un atziņā, ka līdz ar Kristus liecības nostiprināšanos jūsos, jums, kas gaidāt uz Jēzus Kristus atklāšanos, netrūkst vairs nekādu garīgu dāvanu. Viņš arī darīs jūs stiprus līdz galam, tā ka mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā jūs būsiet nevainojami. Dievs ir uzticams, viņš jūs ir aicinājis mūsu Kunga Jēzus Kristus sadraudzībā.” ⁴

Tā apustulis mums atgādina par Dieva žēlastības pārpilnību mūsu dzīvē. Pateicoties Viņa žēlastībai, mēs esam darīti bagāti ar dažādām dāvanām un gribu darīt labu. Šīs dāvanas nav paredzētas tikai mūsu labumam, bet, lai nestu liecību par Kristu. Kā Asīzes Francisks ir sacījis: “Sludiniet evaņģēliju visu laiku un, ja nepieciešams, lietojiet arī vārdus.”

Šajā pateicības dienā atcerēsimies, ka mums netrūkst garīgu dāvanu, un mēs ar nepacietību gaidām mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu, jo tā būs lielā Pļaujas diena. Dievs mūs iedrošina, ka Viņš mūs darīs stiprus līdz galam, un Viņa žēlastības dēļ mēs būsim nevainojami tajā dienā, ja vien stāvēsim stipri ticībā un nepagursim. Kristus mūs dziedinājis, lai mēs būtu Viņa žēlastības un mīlestības dāvanu pārvaldnieki, lai dalītos tajās ar tiem, ko pasaules ļaunums aplaupījis. To darot, mēs ne tikai īstenojam Dieva gribu, bet arī izpildām savu aicinājumu, paliekot sadraudzībā ar mūsu Kungu Jēzu Kristu.

Pļaujas svētkos tiekam īpaši aicināti pateikties par Dieva žēlastību, ko esam saņēmuši dzīves gadu, laulātā drauga, bērnu, mazbērnu, vecāku un draugu veidolā. Kā arī par ticības un mīlestības sēklām, ko Dievs mūsos ir sējis. Audzēsim šīs sēklas ticībā ar paklausību un labiem darbiem, zinot, ka tās nesīs svētīgu ražu ne tikai mums pašiem, bet arī visiem, kam pieskaramies ar savu dzīvi.

Lai Dieva gudrība un žēlastība mūs vada un lai mūsu dzīve ir liecība par ticības, taisnības, piedošanas un mīlestības pārveidojošo spēku. Āmen.

¹Gal 6:7; ²Jņ 15:15-16; ³1Tim 4:16; ⁴1Kor 1:4-9.