Priekšpusdienā klausījāmies lekciju “Cilvēka antropoloģija dievišķajā žēlastībā”, ko mums lasīja mācītājs Tālis Freimanis. Dzirdētais lika aizdomāties un spraigā diskusijā meklēt atbildes uz jautājumiem, kas radās, lekciju klausoties. Par āra aktivitāšu vadīšanu mums ir jāpateicas Montai Ābelei – varējām kopīgi nodoties zīmēšanai spēlei, kas bija komandas darbs un parādīja, kā mēs cits citu spējam saprast un viens uz otru paļauties.

Pēc pusdienu lūgšanas un maltītes devāmies ekskursijā uz Raunu, pa ceļam apmeklējot Vaives dzirnavas, kuru vēsture iesniedzas vairāku gadsimtu senā pagātnē. Raunas Staburags – mūsu otrais apskates objekts – unikālais 3,5 m augstais saldūdens kaļķiežu veidojums, ko izveidoja un turpina veidot Raunas upītē ieplūstošā strautiņa ūdeņi, ir vieta, ko noteikti ir vērts apmeklēt. Atveldzējušies straujās upītes krastā, devāmies tālāk, lai apmeklētu Raunas pilsdrupas. Pils tika uzcelta 14. gs otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Uzkāpām arī pils tornī, no kura paveras plašs skaists uz zaļo mežu un lauku ieskauto Raunas pilsētu. Apskatot Raunas evaņģēliski luterisko baznīcu, mums laimējās sastapt mācītāju Ediju Kalniņu, kurš mūs laipni iepazīstināja ar šīs senās baznīcas vēsturi.

Savā lekcijā “Pārbaudīt. Atšķirt. Paturēt”, ko klausījāmies dienas programmas turpinājumā, mācītājs Guntars Dimants uzsvēta, ka labuma mēraukla un avots ir Dievs – lai saprastu, kas ir labs, mums ir jāvēršas pie Labā avota – pie Dieva (lasi lekcijas konspektu >>).

Gardās vakariņas mēs baudījām mūzikas gaisotnē, par ko parūpējas mūsu draudzes priekšnieks Vilis Kolms. Nometne noslēdzās svētdienas rītā ar dievkalpojumu, ko vadīja mācītājs Guntars Dimants.

Mūsu nometne bija brīnišķīga un sirsnīga. Pateicība Dievam, ka varējām pavadīt laiku kopā sadraudzībā, lūgšanās, un baudot viens otra sabiedrību. Šī nedēļas nogale noteikti paliks atmiņā katram draudzes loceklim ar kaut ko īpašu.

Paldies visiem, kas piedalījās nometnes rīkošanā!