"Savu mieru es jums dodu (..) ne kā pasaule dod."

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 14:23-31a >>

Šie Jēzus vārdi ir kā mūžīgs avots dvēselei, kas meklē patvērumu nemierīgā laikā. Un varbūt tieši šodien, Vasarsvētkos, mēs uzlūkojam šo apsolījumu daudz skaidrāk. Jo šī diena ir kā logs uz debesīm – brīdis, kad Dieva Gara elpa* kļūst sajūtama katram, kas atvēris savu sirdi Kristum.

“Kas Mani mīl, tas turēs Manus vārdus, un Mans Tēvs viņu mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.” Šajos vārdos atklājas Kristīgās dzīves būtība. Ticība nav vienkārši rituāls vai zināšanas, bet attiecības – Dievs iemājo mūsos. Jēzus nesolīja attālinātu iesaisti mūsu dzīvē, bet klātbūtni, kas ir tuva, personiska, pastāvīga un mieru sniedzoša. Vasarsvētki ir šīs klātbūtnes apliecinājums. Svētais Gars nav tikai spēks vai iedvesma – Viņš ir paša Dieva klātbūtne, kas pārveido mūsu sirdi par dzīvu templi.

Pravieša Joēla grāmatā Dievs saka: “Un pēc tam notiks tā – es izliešu savu Garu pār visu dzīvo, un jūsu dēli un meitas pravietos, jūsu vecajie redzēs sapņus, jūsu jaunekļi skatīs redzējumus... Tad paglābsies visi, kas piesauks Kunga Vārdu.”¹ Šis pravietojums piepildījās Vasarsvētkos. Ne tikai toreiz Jeruzalemē, bet arī šodien. Svētais Gars tiek dots visiem, kas piesauc Jēzus Vārdu, – ne kā atlīdzību vai nopelnu, bet no Dieva žēlastības. Un šo Gara klātbūtnes dāvanu mēs saņemam tikai ticībā, kā to skaidri māca evaņģēliski luteriskā ticība. Tā nav atlīdzība par cilvēciskiem pūliņiem, bet brīvprātīga Dieva dāvana Kristū.

Tas pats Svētais Gars, kurš Vasarsvētkos nolaidās pār mācekļiem, tagad mūsos mājo jau kopš kristības, kad Dievs pats mūs pieņēma savā kopībā – ģimenē. Kristība ir kā Dieva roka, kas mūs ieved šajās attiecībās ar Dievišķo Trīsvienību, un Gars ir šī notikuma liecinieks un dāvana vienlaikus.

Kristus saka: “Savu mieru es jums dodu(..) ne tā kā pasaule dod.” Šie vārdi ir tik aktuāli mūsu laikā. Pasaule apsola mieru caur kontroli, panākumiem, komfortu un indivīda brīvību. Bet tāds miers nepastāv un zūd brīdī, kad top satricinātas mūsu cerības – veselības dēļ, dēļ politiskām krīzēm vai kara draudu dēļ. Jēzus miers ir citāds – tas plūst no iekšienes, kur mājo Viņa Gars.

Un taču tieši šis miers ir tas, pēc kāda sirds ilgojas, kad nepiepildās mūsu cerības. Kad ticība noplok, jo neesam saņēmuši lūgto, kad cerība gaist gaidot… Tomēr arī tādos brīžos Dievs nepamet mūs. Tieši tad Viņš ir tuvāk nekā jebkad – jo Viņš mājo mūsos, nevis tālu debesīs. Mārtiņš Luters sacīja: “Svētajam Garam ir jānāk un jāmāca mūsu sirdis ticēt un sacīt: “Es arī esmu viens no tiem, kam ir šī bagātība.”² Tas notiek arī šodien. Kristus nāk pie mums caur Savu Vārdu un Garu, sniedzot mieru ikvienā ticīgā sirdī.

Vasarsvētki nav tikai vieni no baznīcas svētkiem. Tie ir aicinājums ikvienam cilvēkam – ļaut Dievam sevi piepildīt. Ne tikai ar zināšanām, bet ar dzīvu klātbūtni, kas izraisa pārmaiņas. To paveic Dieva Gars, iedrošinot grūtā brīdī, vadot patiesībā un atgādinot visu, ko Jēzus ir mācījis. Un šis Gars darbojas ne tikai svētdienās, bet ikdienas gājumā – sarunās, klusumā, kalpošanā un pat pārbaudījumos un ciešanās.

Kristus saka: “Jūsu sirds lai neiztrūkstas!”³ Šie vārdi ir kā drauga roka uz pleca. Dievs mājo mūsu vidū. Viņš nav tālu no mums. Viņa Svētais Gars ir klātesošs šeit un tagad. Un Viņš to atgādina dienu no dienas – tu neesi viens, tu esi Dieva templis. Tu esi aicināts dzīvot ar mieru, nevis bailēs. Tu esi saņēmis Garu, kas nevis saista, bet dara brīvu.

Lai šie Vasarsvētki kļūst par dienu, kad tavas acis un sirds atveras un tu piedzīvo, ka pats Dievs ir pie tevis. Tev ir dāvāta šī neizsakāmā bagātība – miers un kopība ar Dievu, Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Āmen.

Svētītus Vasarsvētkus mums visiem!

 * (pneuma gr.v. – elpa, vējš un gars) ¹  Joēla 3:1–5a; ² Postila Vasarsvētkos (1523); ³ Jņ 14:1.


Fotoalbums "Vasarsvētki mūsu draudzē" >>



Uzzini vairāk >>