Vasaras nometne 2017

Sestdien notika radošā darbnīca, ko sagatavoja un vadīja Svētdienas skolas skolotāja Ilze. Bija jāizveido uz jāprezentē citiem kolāža par tēmu “Kā Dievs mūs mīl”. Daži nometnes dalībnieki ko tādu darīja pirmo reizi savā mūžā, tomēr visi veiksmīgi tika galā ar doto uzdevumu, izveidojot interesantas un arī pamācošas kolāžas. Kā pastāstīja nometnes dalībniece Līga: “Kolāžas sagatavošanas procesā bija iespēja aizdomāties par lietām, kas ikdienā paslīd garām vai ir šķietami mazsvarīgas. Nodarbība izvērtās aizraujoša un bija īpaši jauki redzēt, ka vienu domu var izpaust tik dažādos veidos.”

Viens no nometnes visspilgtāk atmiņā palikušajiem brīžiem bija pārgājiens, ko organizēja mūsu draudzes loceklis Aivars, un atpūta viņa vasaras mājā ezera krastā. Mēs apskatījām Raiskuma muižu un ciematu, “Kalnozolu” vīna dārzu, un, apgājuši apkārt gleznainajam Raiskuma ezeram, sasniedzām māju pie ezera, kur atpūtāmies lapenē, baudot Aivara sarūpēto garšīgo cienastu, peldējāmies un pat devāmies izbraukumā ar laivu.
D

Savukārt vakara mijkrēslī visi sapulcējās “Gaujaslīču” mājīgajā kapelā, lai piedalītos Tezē lūgšanā. Atkārtojot atkal un atkal vienkāršas, īsas dziesmas un lūkojoties rāmajā sveču gaismā, norimst dienas gaitu satrauktais prāts un apziņā lēni kā rozes zieds uzplaukst doma, ka Dievs ir tepat, ka Viņš ir vienmēr līdzās, ka Viņš mani mīl.

Svētdienas rītā pēc sātīgām brokastīm atkal pulcējāmies kapelā, šoreiz, lai ņemtu dalību mācītāja Guntara Dimanta vadītajā dievkalpojumā. Tas notika pēc mums visiem labi zināmas kārtības, un tomēr citādi, jo aiz daudzajiem kapelas logiem rīta vēja pūsmās liegi šalkoja priežu zaļie zari.

Paldies Helēnai un Artim par viesmīlību un gardajām maltītēm!
Paldies mācītājam Guntaram, Edmundam, Tālim, Ilzei, Dacei, Aivaram, Vilim – visiem, kas organizēja un vadīja nometnes aktivitātes, kā arī nometnes dalībniekiem par atsaucību un iesaistīšanos, par draudzīgumu, jautrību un brīnišķo gaisotni, kas nometnes laikā valdīja “Gaujaslīčos”!

Anita: “Dienas bija tik piepildītas, esmu sajūsmā, tas patreiz ir mans šīs vasaras labākais piedzīvojums! Gribu izteikt vislielāko Paldies visiem, kas mūs uzņēma, kolosāli baroja, izguldīja, visu to organizēja un novadīja!”

Tālis: “Nometne bija svētīga gan garam, gan miesai. Bija interesantas lekcijas, dievkalpojums un svētbrīži, bet brīvajā laikā – pārgājiens apkārt ezeram. Prieks, ka piedalījos!”

Ilze: “Uz nometni atbraucu kopā ar savu jaunāko meitu Martu (9 g.v), kas ir īpaša ar savu radošumu un dziļo domāšanu. Nometnē brīvajā laikā visa komanda devās pastaigā apkārt Raiskuma ezeram, kur piedzīvojām nelielu, bet nozīmīgu stāstu. Uzsākot ceļu, visi bija iedvesmoti, pacilāti un ar ticību, ka ceļš būs viegls. Tomēr pēc 30 min domas mainījās. Likās, ka esam gandrīz galā, taču tas bija tikai pusceļš. Daudzi jutās piekusuši. Mana meita atrada veidu, kā "atpūsties". “Kad es eju, man darbojas vieni muskuļi,” viņa skaidroja, “bet, kad skrienu, tad strādā citi muskuļi. Tāpēc es brīžiem skrienu, brīžiem eju, un rezultātā esmu atpūtusies.” Kādai jaukajai pārgājiena dalībniecei šī atziņa it nemaz nepalīdzēja. Viņa bija palikusi pēdējā un pie sevis runāja: "Es nevaru, tas man ir par grūtu. Man sāp kājas, un saule karsē galvu." Marta ik pa laikam skraidīja gan pie pirmā ceļinieka, gan pie pēdējā. Atskrējusi pie piekusušās kundzes, viņa, dzirdot bēdīgos teikumus, priecīgā balsī atteica: "Vai šī ir ziņa, ko vēlies nodot savai galvai un prātam, lai tas liktu kājām ātrāk kustēties?" Tajā brīdī kundze apjuka. “Nē! To es negribu! Pareizi, man jāmaina savas domas, lai šis ceļš liktos vieglāks,” teica viņa, un raitā solī pienākusi klāt pārējiem, smaidot dalījās šajā stāstā ar mums. Man atkal ir jāpiekrīt, ka Jēzum ir taisnība. Bērni zina un jūt vairāk! Šis bija tikai viens notikums, ko pastāstu jums, bet divās dienās piedzīvoto varētu aprakstīt grāmatā. Vēl tikai atklāšu mazu noslēpumu, ka nometnes pēdējā dienā man Dievs iedeva brīnišķīgu ideju – nākamajā vasarā organizēt “Gaujaslīčos” īpašu nometni vecākiem ar bērniem.”