Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties” 

Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” - jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst. (Mk 6:31)

Šī vasara mūs “pārsteidza nesagatavotus” ar priekšlaicīgo iestāšanos, un vēlme to izbaudīt ir tikai likumsakarīga. Tāpēc tos baznīcēnus, kam no Rīgas īsti nav, kur “aizmukt”, neizbrīna pustukšās baznīcas solu rindas.

Galu galā, kad vēl atpūsties ja ne vasarā! Pat mūsu Kungs rūpējās par to, lai mācekļiem būtu iespēja atpūsties un baudīt kopīgu maltīti. Taču, ko nozīmē atpūsties? No kā?

Nogurums un vēlme atpūsties pieder pie radīto lietu kārtības. Viss, kas tajā ir, ir labs. Tajā skaitā mūsu ķermenis ar tam piemītošo spēju aktīvi darboties un kādā brīdī vajadzību atpūsties.

Radīšanas stāsta kulminācijā ir atrodams Dieva roku darba novērtējums – “un redzi, tas bija ļoti labi!” (1Moz 1:31)

Radīšana noslēdzas ar priecīgu atpūtu – gandarījumu par paveikto! Mūsu esības jēga nav meklējama tieksmē pēc naudas, ietekmes vai slavas, bet gan gribā priecāties un dalīties visa radītā labumā un dzīvībā. Tas nozīmē ņemt dalību Radītāja darbā un tam sekojošā atpūtā un priekā kopā ar Viņu. Bez šīs kopības pat atpūta var pārtapt par izniekotu laiku.

Tāpēc, tiekdamies pēc miera, prieka un vasaras saules, būsim nomodā, lai sadzirdētu mūsu Kunga aicinājumu pie Viņa sagatavotā mielasta un dzīvību sniedzošā vārda!

Lai jums svētīta katra Dieva dāvātā diena, bet jo īpaši atpūta kopībā ar Viņu!

Šī ir Augšāmcelšanās diena, gavilējiet un līksmojiet šodien!  
Jēzus augšāmcelšanās ir galvenais notikums cilvēces vēsturē. Viss Bībelē aprakstītais, kopš radīšanas līdz Jēzus ienākšanai pasaulē, ir norādījis uz šo Augšāmcelšanos. Kopš Ādama grēkā krišanas līdz Jēzus augšāmcelšanās notikumam, cilvēce atradās verdzības gūstā, ilgodamās pēc tēvzemes, ko nekad nebija redzējusi. Aizzīmogotais un apsargātais Jēzus kaps kļuva par
atvērtām durvīm uz ilgotajām tēva mājām!

Vecās Derības dziesminieka vārdi:
“Šī ir diena, ko Kungs devis, gavilējiet un līksmojiet šodien!”1, nepārprotami runā par Lieldienu notikumu. Taču šīs dienas saturs un vēstījums ir pārlaicīgs, tas neapstājas pie vēsturiskā fakta. Dzīvība nav un nevar būt statisks process. Turklāt Jēzus augšāmcelšanās ir patiesas, neizsīkstošas un spēkpilnas dzīvības triumfs! Pateicoties tam, katra diena, ko saņemam no Dieva, ir augšāmcelšanās dzīvības piepildīta. Jēzus nāve un augšāmcelšanās dara iespējamu grēka izkropļotās cilvēka dabas atdzimšanu un dziedināšanu. Jēzus sacīja: “ūdens, ko es došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”2 
Šī ir labā vēsts katrai jaunai dienai. Kad topam bezcerības, aizvainojuma, šaubu ievainoti, uzticēšanās Jēzum sniedz dziedināšanu. Nožēla un atgriešanās dāvā jaunu dzīvību, dzīvību un neiznīcību, ko Viņš ir gaismā cēlis.3 Nezaudēsim cerību un ticību, piedzīvojot netaisnību un krītot kārdinājumā, mums ir dota žēlastība Kristus spēkā celties un cīnīties labo ticības cīņu. Katra, pat vismazākā uzvara ir Augšāmcelšanās spēka apliecinājums.

Lai atrašanās Kristus kopībā un ticības apliecināšana ir kā mīlestības uguns, kas deg mūsu sirdīs! 

Svinēsim Lieldienu svētkus ar lielu prieku un pateicību Dievam par mūžīgās dzīvības dāvanu!

1Ps118:24, 2Jņ 4:11, 32Tim 1:10 

Klusu, trokšņi, pasaul’s nieki!  
Dieva draudze, draudze svēta, uz šo draugu paraugies!
Tam tu esi novēlēta, tas dod mūžam priecāties.

Kāda augsta svētība tev šais dienās gādāta!

Klusu, trokšņi, pasaul’s nieki!
Sirdī mums aust debess prieki.

(94. dziesma, 4.pants, Jaunā Dziesmu grāmata)


Svēta draudze! Ko tas nozīmē?  Tā ir piederība Dievam, jeb dzīve kopā ar Viņu. Šo kopības esamību Dievs ir apstiprinājis savā Dēlā, kuru drīkstam uzlūkot un iepazīt kā draugu! Šim Draugam mēs esam novēlēti un šajā novēlējumā nepārprotami ieskanas derības nots. Kopš Vecās derības laika ir zināms, ka derību ar tautu Dievs noslēdz vienpusēji. Jēzus ir labais Gans, kas meklē, atrod un atnes mājās pazudušo - piešķir dievbērnību. Piederēt Dievam, nozīmē būt kopā ar Viņu nākotnē – nebeidzamā dzīvībā. Šī derība unpiederība, sniedz prieku.
lasīt tālāk »
Uzruna Ziemassvētkos 
"Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību."
(Jņ.1:14)


Dieva iemiesošanās
notikums ir viens no lielākajiem brīnumiem! Tas apgāž visus zināmos mītus par Dieva dabu un būtību. Caur savu Dēlu, Dievs atklāj pasaulei patiesību - dzīvība ir iespējama vienīgi tur, kur valda beznosacījuma mīlestība un žēlastība. Viņš ne tikai to atklāj, bet arī pats piepilda - svētajā dzimšanā, nesavtīgajā kalpošanā, krusta nāvē un Augšāmcelšanā.
lasīt tālāk »
Lai mums visiem svētīta, skaista un izdevusies vasara! 
“Kad Pēteris vēl runāja, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un pēkšņi balss no padebeša atskanēja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts, klausiet viņu!” (Mt.17:1(5)8) 

Vasara ir iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem. Būt sabiedrībā.
Tas nozīmē veltīt ilgāku laiku komunikācijai. Taču tieši komunikācija bieži vien izrādās mūsu vājais punkts. Nevērība savstarpējā saskarsmē izraisa nesaskaņas, kas skar turpat vai visas dzīves jomas.
Mēs tik bieži neieklausāmies sacītajā. Kamēr vēl otrs runā, mēs jau gatavojam atbildi, lai pamācītu vai aizstāvētu savu viedokli. Iepriekš minētais teksts zīmīgi noslēdzas ar Dieva pamudinājumu: “Klausieties!

lasīt tālāk »
Uzruna Lieldienās 
"Pat ja iešu pa nāves ieleju, ļaunuma nebīšos, jo tu esi ar mani, tavs zizlis un spieķis drošina mani.” (Ps.23:4)
Kad dziesminieks Dāvids saka – pat ja iešu pa nāves ieleju – ar to viņš nedomā kādu ekskluzīvu notikumu. Proti, it kā nāve būtu kāda pēkšņa traģēdija uz visādi citādi mierpilnās cilvēces kultūras fona. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Šī Dāvida dziesma apraksta
cilvēka dzīvi, kur patiesā drošība un miers ir rezultāts apzinātai un iepazītai Dieva klātbūtnei. Visādi citādi šī pasaule ir pilna apdraudējumu, un nāve ir kā neatņemama tās sastāvdaļa. Turklāt Dāvids te nemin nāvi kā bioloģisku neizbēgamību, bet drīzāk kā kulmināciju cilvēku realizētajai skaudībai un sāncensībai, un naidam, kas no tām izriet. Tādēļ miers un patvērums nav rezultāts cilvēku politiskajām, ekonomiskajām vai militārajām aktivitātēm. Tā ir “izkāpšana” no esošās lietu kārtības, ļaujot sevi apņemt Dieva mīlestībai. To pieredz tikai tie, kas seko Dievam kā ganāmpulks seko savam ganam vai mācekļi – savam skolotājam. Tā ir pārvērtība, kas iesākas cilvēka sirdī. Pravietis Jesaja to salīdzina ar sastapšanos ar gaismu, kurā pēkšņi visu ieraugi pavisam citām acīm. “Tauta, kas staigā tumsā, redzēs varenu gaismu, tumsības zemes mītniekiem atspīdēs gaisma” (Jes.9)

lasīt tālāk »
Jo nav neviens cits vārds dot  
“Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā JĒZUS, jo Viņš izglābs savu tautu no grēkiem.” (Mt.1:21)

Vai esat jautājuši saviem vecākiem kā viņi izvēlējās jūsu vārdu? Reizēm vārda izvēle bērnam ir viens no lielākajiem vecāku izaicinājumiem. Tie meklē starp populārākajiem vārdiem,  radu rakstos esošajiem vai draugu lokā atrodamajiem vārdiem.

Kristieši mēdz izvēlēties bērnam kādu no Bībeles ievērojamo cilvēku vārdiem. Piemēram: Dāvids, Estere vai Jēkabs. Savukārt Bībeles laikos bērna vārdu izvēlējās saistībā ar Dieva klātbūtnes svētībām. Dāvids nozīmē “mīļotais”, Estere “zvaigzne”, Jēkabs “lai Dievs sargā”.

lasīt tālāk »
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее

Tezē svētbrīdis

29. septembrī 19.00
un turpmāk katru
sestdienu 19.00

Lasi vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma
Atsāksies 23. oktobrī 


Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Lasi vairāk

Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!
/Livars/
livars.blogspot.com
.
2018. gada 21. septembris
Vārdadienas: Modris, Matīss, Mariss
Nedēļas lozungs
"Kristus Jēzus ir apstādinājis nāvi un caur evaņģēliju gaismā vedis dzīvību un neiznīcību." 2 Tim 1:10

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
‌facebook.com
Iesvētību kurss 2018. Pavasara grupa

Iesvētību dievkalpojums


.
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »